Foto: Foto - B.Koļesņikovs © AFI
Sarunu rezultāti
Kā teikts Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā, ES uzdevums ir veicināt dalībvalstu sadarbību, lai nodrošinātu kvalitatīvas izglītības un profesionālās kvalifikācijas iegūšanas iespējas visur Eiropā[1]. Taču ES šajā jomā nav vienotas politikas, līdz ar to lēmumi, piemēram, par mācību priekšmetiem vai atzīmju skalu, paliek katras dalībvalsts kompetencē. Tāpēc arī Vācijā labākais novērtējums skolā ir vieninieks, kamēr Grieķijā tie ir 20 punkti. Līdz ar to ES likumdošana, kas attiecas uz izglītību un profesionālo apmācību, var būt galvenokārt tikai ieteikumu, nevis direktīvu formā, jo pēdējās obligāti jāievieš visām dalībvalstīm.
Kā izņēmums ir ES direktīva par ES dalībvalstu pilsoņu, kas pieņemti darbā citā ES valstī, bērnu obligātu skološanu. Tā nosaka, ka dalībvalstīm ir jānodrošina īpaši apmācīti mācību spēki, lai izglītotu iebraukušo darbinieku bērnus, jāsekmē bērna dzimtās valodas un kultūras apmācība, tajā pat laikā mācot arī valsts valodu [2]. Piemēram, ja uz Latviju pārcelsies dzīvot kāda ģimene no Francijas, Latvijai būs jānodrošina šo bērnu skološana, kā arī latviešu valodas mācības, tajā pat laikā neaizmirstot par franču valodas un franču kultūras stundām. Tādā veidā ES mēģina dot garantijas, ka līdz ar pārcelšanos uz dzīvi kādā citā ES dalībvalstī vecākiem nav jāuztraucas par savu bērnu izglītību un iekļaušanos jaunajā vidē.
ES arī darbojas īpašas programmas un institūcijas, kas veicina skolēnu, studentu un mācībspēku pieredzes apmaiņu. “Leonardo Da Vinci” programmas ietvaros studenti un arī bezdarbnieki var doties strādāt praksē jebkurā ES dalībvalstī, piemēram, lai nostiprinātu valodas zināšanas vai sāktu pārkvalifikāciju citā profesijā. Arī “Socrates” programmas mērķis ir veicināt valodu zināšanas, pieredzes apmaiņu, jauno tehnoloģiju izmantošanu un cilvēku mobilitāti, bet tajā var iesaistīties visa vecuma cilvēki. “Socrates” ietvaros citu starpā darbojas arī augstskolu studentu apmaiņas programma “Erasmus”.
Šajās programmās var piedalīties tikai ES dalībvalstu un kandidātvalstu, kā arī Norvēģijas, Islandes un Lihtenšteinas pilsoņi. Izņēmums ir programma “Tempus”, kas 1992.gadā tika izveidota Austrumeiropas un Viduseiropas, kā arī bijušo PSRS republiku un Mongolijas augstskolu sadarbībai, piemēram, atbalstot mācībspēku apmaiņas braucienus.
Bez šīm programmām ES izveidots diplomu atzīšanas tīkls (NARIC/ENIC[3]), kas garantē, ka jebkurā akreditētā iestādē iegūts izglītības dokuments tiek atzīts jebkurā ES valstī. Arī Latvijā darbojas šī tīkla pārstāvniecība.
Šajā jomā dalībvalstīm nav jāpārņem liels daudzums ES likumdošanas un arī kandidātvalstis nelielo savu likumu pielāgošanu jau veikušas. Līdz ar to arī neviens pārejas periods izglītības un apmācības jomā nav nepieciešams.
Tas arī nozīmē, ka uzreiz pēc iestāšanās ES Latvijas pilsoņiem studijām Eiropas augstskolās būs pieejamas tās stipendijas, kas īpaši paredzētas tikai ES pilsoņiem.
_____________
[1] Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 149. un 150. pants
[2] Direktīva 77/486/EEC
[3] NARIC – National Academic Recognition Information Centres, ENIC – European Network of Information Centres
Šī publikācija ir tapusi projekta “Fwd:Eiropa” ietvaros, kas saņēmis finansiālu atbalstu no LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu programmas. Publikācijas saturs atspoguļo tās autora uzskatus, un LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu Vadības grupa nav atbildīga par jebkādu šajā publikācijā paustās informācijas saturu vai tās tālāku izmantošanu.