Raksts

14. sadaļa. Enerģētikas politika


Datums:
30. jūlijs, 2003


Autori

Providus


Foto: Foto - E. Rudzītis © AFI

Sarunu rezultāti

Enerģētikas politika ir viens no vecākajiem ES projektiem, jo pirms Eiropas Ekonomiskās kopienas veidošanās tika dibināta Eiropas ogļu un tērauda kopiena (1952.gadā Parīzē) un Eiropas atomenerģijas kopiena (1957.gadā Romā). Pēdējās izveidošana atspoguļoja toreizējo pārliecību, ka atomenerģijas nozare būs viens no ES kopīgās enerģētikas politikas pamatakmeņiem. Taču, lai arī atomenerģija sastāda aptuveni 25% no ES energoresursiem, tās ieguve pēdējos gados pamazām samazinās vides aizsardzības vārdā.

Videi draudzīgākas normas ES direktīvās sāka parādīties 90-to gadu sākumā, kad, piemēram, tika ieviesta norma, ka svina sastāvs benzīnā nedrīkst pārsniegt 0,005 gramus uz litru, kā arī samazināts pieļaujamo izplūdes gāžu apjoms automobiļiem.

ES aicina dalībvalstis uzsākt enerģētikas sektora pārstrukturēšanu, mazāk izmantojot neatjaunojamos resursus (piemēram, ogles) un vairāk ieviest videi draudzīgu enerģijas ieguvi – vēja ģeneratorus, hidroelektrostacijas, saules baterijas vai bioloģisko degvielu.

Jāuzsver, ka enerģētikas jomā ES ir nozīmīgs spēlētājs, jo tā ir otrā lielākā energoresursu patērētāja un lielākā importētāja pasaulē. Aptuveni puse šo resursu tiek ievesti un Eiropas Komisijas prognozes liecina, ka šī atkarība no ārzemju energoresursiem 2030.gadā varētu sasniegt 70% (70% dabas gāzei, 90% naftai un pat 100% oglēm[1]), ja ES nepieņems visai radikālus lēmumus enerģētikas politikā.

ES paplašināšanās nevar apturēt šīs tendences, jo topošajām dalībvalstīm energoresursu nav un tāpēc tās nevarēs samazināt ES atkarību no to importa. Vienīgie izņēmumi ir Polija, kas ir bagāta ar oglēm, un Rumānija, kurai ir dabas gāzes un naftas resursi.

Tāpēc, lai nodrošinātos pret enerģētikas krīzēm, ko varētu izraisīt pasaules konflikti, visām dalībvalstīm jāpilda prasība glabāt naftas produktu rezerves 90 dienām. Gandrīz visas kandidātvalstis šajā punktā pieprasījušas un ieguvušas pārejas periodus. Latvijai, Lietuvai un Igaunijai šīs rezerves pakāpeniski jāizveido līdz 2009.gada beigām.

Paplašināšanās kontekstā ES īpašu uzmanību pievērsa arī kandidātvalstu vecajām un ES drošības standartiem neatbilstošajām atomelektrostacijām. Sarunu rezultātā Slovākija solījusies līdz 2008.gadam slēgt divus Bohunices atomelektrostacijas reaktorus. Savukārt Lietuva līdz 2009.gadam slēgs divus Ignalinas atomelektrostacijas reaktorus. Tie šīm valstīm kalpoja kā nozīmīgs enerģijas avots, tāpēc ES katrai piešķīrusi kompensācijas – Slovākijai tie ir 90 miljoni eiro, Lietuvai – 285 miljoni eiro laika posmā no 2004.-2006.gadam[2].

Piebilde: Elektroenerģijas un gāzes tirgus ES šobrīd ir daļēji liberalizēts. ES vēlas ar 2007.gadu izveidot vienotu elektrības un gāzes tirgu, lai katrs patērētājs varētu izvēlēties izdevīgāko energoresursu piegādātāju. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja kādu neapmierinās “Latvenergo” tarifi, viņš varēs izvēlēties citu piegādātāju no jebkuras ES valsts. Šī mērķa sasniegšanai ES jau tagad aicina dalībvalstis pamazām sakārtot savu infrastruktūru, lai to varētu izmantot jebkurš ES enerģētikas uzņēmums. Ņemot vērā, ka Latvijā elektroenerģijas un gāzes infrastruktūra vēsturisku apstākļu dēļ, nav savienota ar ES dalībvalstu un kandidātvalstu infrastruktūru, kļūstot par ES dalībvalsti, Latvijai būs tiesības prasīt pagaidu atkāpes kamēr netiks uzbūvēts alternatīvs gāzes piegādes cauruļvads un Latvija netiks savienota ar ES dalībvalstu gāzes infrastruktūru.

__________________

[1] “Enlargement of the European Union, guide to negotiations chapter by chapter”, Eiropas Komisija

[2] turpat

Šī publikācija ir tapusi projekta “Fwd:Eiropa” ietvaros, kas saņēmis finansiālu atbalstu no LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu programmas. Publikācijas saturs atspoguļo tās autora uzskatus, un LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu Vadības grupa nav atbildīga par jebkādu šajā publikācijā paustās informācijas saturu vai tās tālāku izmantošanu.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!