Raksts

13. sadaļa. Sociālā politika un nodarbinātība


Datums:
30. jūlijs, 2003


Autori

Providus


Foto: Foto - A.Jansons © AFI

Sarunu rezultāti

ES dalībvalstu sociālā politika, piemēram, pensijas un sociālie pabalsti, visās ES valstīs nav vienādi, jo šie jautājumi paliek katras dalībvalsts kompetencē. Tāpat līdz ar Latvijas pievienošanos ES Latvijas bezdarbnieki nevar cerēt uz kādu centralizētu ES nodarbinātības dienestu, kas tos varētu iekārtot darbā jebkurā ES dalībvalstī. Šādu institūciju ES vienkārši nav, jo par sociālo politiku un nodarbinātību lemj katra ES dalībvalsts pati.

Tā vietā ES līmenī pastāv direktīvas, kas aizliedz diskrimināciju uz dzimuma, tautības, reliģijas, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas pamata[1], stingri aizstāv dzimumu līdztiesību, kā arī nosaka darba apstākļu minimālos standartus, piemēram, nosakot maksimālo darba laiku – 48 stundas nedēļā[2] – un tiesības uz atpūtu.

Te jāuzsver, ka neviena direktīva neaizliedz strādāt virsstundas, par kurām darbiniekam tiek samaksāts (šis jautājums Maltā bija asu diskusiju temats pirms referenduma). Bet direktīvās tiek noteikti stingri minimālie drošības apstākļi darba vietās un tieši šajā jomā Latvijai piešķirti vairāki pārejas periodi.

Līdz 2004.gada 31.decembrim Latvijas uzņēmējiem ir laiks uzlabot uzņēmumu tehnisko nodrošinājumu, lai samazinātu ierīču negatīvo ietekmi uz darbinieku veselību un drošību. Piemēram, iekārtām ar displeju jābūt aprīkotām tā, ka katrs darbinieks var regulēt ekrāna intensitāti savām vajadzībām. Tāpat arī jāskatās, lai apgaismojums un vispārējais darba vietas iekārtojums nekaitē darbinieka veselībai, piemēram, redzei. (Dažādām iekārtām, atkarībā no to uzstādīšanas laika un tipa, paredzēti dažāda ilguma pārejas periodi[3]).

ES arī veicina aktīvu dialogu starp tā sauktajiem sociālajiem partneriem – strādniekiem, arodbiedrībām, nevalstiskajām organizācijām, darba devēju un valsts iestādēm. Tādā veidā tiek palielinātas, piemēram, valdības iespējas nākt ar labākām iniciatīvām šajā jomā. Arī darba devējs ir spiests informēt un aprunāties ar saviem padotajiem, piemēram, par darba samaksas izmaiņām, pirms lēmuma pieņemšanas.

Jāpiebilst, ka ES ieteikumi (vadlīnijas) sociālās politikas un nodarbinātības jomā nav obligāti, pretēji direktīvām, bet visām dalībvalstīm tiek ieteikts koordinēt savas darbības, lai ES pakāpeniski izveidotos vairāk vai mazāk vienota strādājošo aizsardzības vide.

____________

[1] Direktīvas 2000/43/EC un 2000/78/EC

[2] Direktīva 93/104/EC

[3] Report on the results of the negotiations on the accession of Cyprus, Malta, Hungary, Poland, the Slovak Republic, Latvia, Estonia, Lithuania, the Czech Republic and Slovenia to the European Union, Eiropas komisija

Šī publikācija ir tapusi projekta “Fwd:Eiropa” ietvaros, kas saņēmis finansiālu atbalstu no LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu programmas. Publikācijas saturs atspoguļo tās autora uzskatus, un LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu Vadības grupa nav atbildīga par jebkādu šajā publikācijā paustās informācijas saturu vai tās tālāku izmantošanu.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!