Raksts

12. sadaļa. Statistika


Datums:
30. jūlijs, 2003


Autori

Providus


Foto: Foto - E. Rudzītis © AFI

Sarunu rezultāti

Precīzi un vispusīgi statistikas dati ir viens no efektīvas ekonomiskās politikas pamatelementiem. Statistikas dati ļauj analizēt un prognozēt, kā lēmumi ietekmē atsevišķas sociālās grupas, uzņēmējdarbības jomas un reģionus. Tā kā ES daudzās jomās ir kopīga politika, piemēram, kopīgā lauksaimniecības vai monetārā politika, ES nepieciešama šo statistikas datu iegūšana un apstrāde visas ES līmenī. Tāpēc jau 1953.gadā tika izveidots ES statistikas birojs Eurostat, kas pats nevāc statistikas datus, bet sadarbojas ar dalībvalstu statistikas pārvaldēm un apkopo informāciju no visām ES dalībvalstīm.

Jāuzsver, ka vienotu datu iegūšanai visās dalībvalstīs jāizmanto vienādas datu iegūšanas un apstrādāšanas metodes. Piemēram, ja Eurostat vēlas noskaidrot, kāda ir ES iedzīvotāju attieksme pret imigrantiem, šis jautājums ES dalībvalstu statistikas pārvaldēm precīzi jāpārtulko dažādajās ES valodās; tas jāuzdod cilvēkiem, kas dažādās dalībvalstīs tiek atlasīti pēc vienotiem atlases kritērijiem, utt. Tikai tad var salīdzināt, ko par imigrantiem domā Zviedrijā un Portugālē.

ES šajā jomā ir svarīgi, ka datu iegūšanā tiek izmantoti samērojami resursi. Piemēram, ja agrāk Latvijā kādu datu ievākšanai tika aptaujāti visi zivju pārstrādes uzņēmumi, tagad tiek aptaujāti tikai daži, bet pateicoties īpašiem atlases kritērijiem, šo informāciju var vispārināt un attiecināt uz visiem šīs jomas uzņēmumiem[1]. Tādā veidā tiek taupīts gan uzņēmēju laiks, gan datu iegūšanai nepieciešamie līdzekļi.

ES likumdošanas ieviešana šajā jomā nav problemātiska. 1997.gadā Saeimā pieņemtais Valsts statistikas likums, kā arī vairāki citi likumdošanas akti ir ļāvuši Latvijai gandrīz pilnībā pārņemt ES likumdošanu statistikas jomā. Šis process tiks pilnībā pabeigts līdz 2004.gada 1.maijam. Taču ES izteikusi bažas par topošo dalībvalstu statistikas pārvalžu spēju piegādāt precīzus un harmonizētus datus (tādus, kas iegūti, izmantojot vienotas metodes) [2].

Piebilde: Eiropā darbojas arī plašāka statistikas datu apmaiņas sistēma, kurā bez Eurostat un statistikas pārvaldēm iesaistās arī dalībvalstu ministrijas, sabiedriskās domas pētījumu centri un aģentūras, arī centrālās bankas ne tikai no ES dalībvalstīm, bet arī Islandes, Norvēģijas un Lihtenšteinas.

____________

[1] “Par darāmo statistikā šodien un rīt”, Latvijas Vēstnesis, Eiropas Vēstis, 14.03.2003

[2] “Enlargement of the European Union, guide to negotiations chapter by chapter”, Eiropas Komisija

Šī publikācija ir tapusi projekta “Fwd:Eiropa” ietvaros, kas saņēmis finansiālu atbalstu no LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu programmas. Publikācijas saturs atspoguļo tās autora uzskatus, un LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu Vadības grupa nav atbildīga par jebkādu šajā publikācijā paustās informācijas saturu vai tās tālāku izmantošanu.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!