Foto: Foto - E. Rudzītis © AFI
Sarunu rezultāti
ES Ekonomiskā un monetārā savienība izveidota, lai koordinētu dalībvalstu ekonomisko un monetāro politiku ar mērķi ieviest vienoto valūtu eiro. Šajā sistēmā darbojas dalībvalstu centrālās bankas, kas iekļaujas Eiropas Centrālo banku sistēmā un pakļautas Eiropas Centrālajai bankai. Tas nozīmē, ka Latvijas Banka pēc Latvijas pievienošanās ES vairs nebūs galvenā lēmumu pieņēmēja par monetāro politiku Latvijā – šie lēmumi tiks pieņemti jau ES līmenī, taču Latvijas Banka šajā procesā varēs piedalīties.
Pievienošanās monetārajai savienībai ir neizbēgams nākamais solis pēc pievienošanās ES. Taču tāpat kā līdz šim, arī pēc paplašināšanās ES dalībvalstis vēl dalīsies divās grupās – tajās, kurās ir ieviests eiro un tajās, kurās vēl nav.
Kandidātvalstis vairākus gadus pēc iestāšanās ES piederēs otrajai grupai divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tās nepilda konverģences jeb ekonomiskās saplūšanas kritērijus. Nozīmīgākie no tiem nosaka, ka valsts parāds nedrīkst pārsniegt 60% no IKP, budžeta deficīts nedrīkst būt lielāks par 3% no IKP, kā arī inflācija nedrīkst pārsniegt trīs ES dalībvalstu ar zemāko inflāciju vidējo līmeni vairāk par 1,5%.
Otrkārt, pirms eiro ieviešanas ES dalībvalstij vismaz divus gadus jāpiedalās valūtas maiņas kursu mehānismā (angliski Exchange rate mechanism), un tajā nevar piedalīties pirms iestāšanās ES. Šo divu gadu laikā dalībvalstij, arī Latvijai, jānodrošina savas valūtas stabilitāte attiecībā pret eiro.
Šie nosacījumi izriet no Stabilitātes pakta un Eiropas centrālās banku sistēmas statūtiem. Pēc speciālistu aplēsēm, Latvija eiro varētu ieviest ne ātrāk kā 2008.gadā[1].
Ne ES, ne kandidātvalstis šajā sadaļā nepieprasīja pārejas periodus. Tas nozīmē, ka visa likumdošana jāievieš līdz iestāšanās dienai. Nozīmīgākās normas nosaka, ka valsts pārvaldes iestādes nedrīkst pārtērēt kredīta apjomu; tām arī nedrīkst būt priviliģēta pieeja finansu institūcijām – centrālajai bankai, citiem vārdiem sakot, visiem centrālās bankas izsniegtajiem kredītiem valsts pārvaldes institūcijām jābūt pamatotiem ar objektīviem rādītājiem. Tādā veidā tiek nodrošināta kandidātvalsts centrālās bankas neatkarība, jo pretējā gadījumā tās nevar iekļauties Eiropas centrālo banku sistēmā un līdz ar to arī nepilda nosacījumus eiro ieviešanai.
Piebilde: ES Konstitucionālā līguma projektā paredzēts, ka ES dalībvalstis, kurās ieviests eiro, veido īpašu padomi, kurā tiek pieņemti lēmumi par eiro politiku. Tās valstis, kurās eiro tad vēl nebūs ieviests, šajā padomē nepiedalās.
______________
[1] Kad Latvija pievienosies eirozonai, Latvijas Vēstnesis, Eiropas Vēstis, 07.03.2003
Šī publikācija ir tapusi projekta “Fwd:Eiropa” ietvaros, kas saņēmis finansiālu atbalstu no LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu programmas. Publikācijas saturs atspoguļo tās autora uzskatus, un LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu Vadības grupa nav atbildīga par jebkādu šajā publikācijā paustās informācijas saturu vai tās tālāku izmantošanu.