Foto: *Nom & Malc
Delnas un PROVIDUS izveidotais darbu saraksts 12.Saeimai
- 1.solis. Plašāka informācijas pieejamība un lēmumu atklātība
- 1.1. Pienākums jaunu likumprojektu vai politikas dokumentu izstrādātājiem (t.sk. arī Saeimā) atklāt lobētājus – indivīdus vai organizācijas, kas palīdzējušas šos dokumentus izstrādāt
1.2. Plašāka pieeja valsts pārvaldes rīcībā esošo datu klāstam (bez maksas un formā, ko datorā var automatizēti apstrādāt)
1.3. Publiskā sektora noslēgto līgumu publicēšana internetā kā priekšnoteikums tam, lai tie stātos spēkā.
1.4 Valsts budžeta analīzes un budžeta atspoguļošanas rīks, kas bez maksas pieejams internetā un kas ļauj Latvijas iedzīvotājiem saprast, kādiem mērķiem tiek tērēti valsts resursi.
1.5. Iestāžu mājas lapās – saraksts ar to informāciju, kurai iestāde ir noteikusi ierobežotas pieejamības statusu.
1.6. Valsts pārvaldē kādai iestādei noteikta atbildība rūpēties par informācijas atklātību – šajā iestādē varētu apstrīdēt nepamatotus informācijas izsniegšanas atteikumus.
1.7. Tiesas spriedumos par korupcijas jautājumiem vairs netiek slēpti (anonimizēti) notiesāto personu vārdi
1.8. Plašāka Saeimas informācijas pieejamība: piemēram, publiski pieejama informācija par izsniegtajām caurlaidēm, standartizēti un publiskoti Saeimas komisiju un apakškomisiju sēžu protokoli;
1.9. atklātas valsts prezidenta vēlēšanas
Partiju nostājas (atbilžu iesūtīšanas kārtībā):
Latvijas attīstībai – atbalsta bez piebildēm/atrunām
Zaļo un Zemnieku savienība – atbalsta bez piebildēm/atrunām
Vienotība – atbalsta punktus Nr. 1.1; 1.2.; 1.4.; 1.7.; 1.9; neatbalsta punktus Nr. 1.5 un 1.6. Nav pozīcijas attiecībā uz 1.3. Par 1.8 ir īpaša atruna: “Par 1.8. – atbalstām Saeimas komisiju protokolu publicēšanu internetā, savukārt pieejama informācijas par caurlaidēm ir nesamērīga prasība, kas nekāda veidā neuzlabos Saeimas darbu.”
„Brīvība, Brīvs no bailēm, naida un dusmām” – partija atbalsta ar dažām piebildēm. „1.2. – Open Data formāts; 1.6. – Tiesībsargam papildus funkcija. 1.8. – mēs esam sagatavojuši, bet vēl neesam iesnieguši iniciatīvu caur „ManaBalss.lv” par visu Saeimas (un arī pašvaldību) komisiju un apakškomisiju sēžu video translāciju internetā un video arhīva veidošanu.”
No sirds Latvijai – partija kopumā atbalsta 1.1, 1.5 un 1.7 punktus, ar komentāriem atbalsta 1.2, 1.3, 1.4, 1.9 punktus un daļēji atbalsta 1.8. punktu.
Partijas komentārs: “1.2. Mēs atbalstām publiski pieejamās informācijas pieejamības veicināšanu , sabiedrības ieguvumu un valsts budžeta izdevumu samērīgumu. 1.3. Mēs atbalstām atklātību publisko iepirkumu jomā, tomēr pirms šāda apgalvojuma apstiprināšanas mēs aicinātu uz plašāku diskusiju par skaidriem kritērijiem, kādi līgumi un kādā apjomā ir publiskojami. 1.4. Mēs iestājamies, ka sabiedrībai ir jābūt iespējām saprast un sekot līdzi valsts budžeta izdevumiem, tāpēc pirms valsts budžeta analīzes un atspoguļošanas rīka izstrādes ir būtiski mainīt pašu valsts budžetu, lai tas ir sabiedrībai saprotams un skaidrs. 1.6. Mēs neatbalstām papildu iestādes izveidošanu vai papildu funkcijas kādai esošai iestādei, jo uzskatam, ka pašlaik iestādēs ir izstrādāta kārtība, kādā var pārsūdzēt iestādes atteikumu sniegt informāciju un nav nepieciešams audzēt birokrātiju. 1.8. Mēs atbalstām domu padarīt publiski pieejamu komisijas un apakškomisiju sēžu protokolus, tomēr patlaban nevaram viennozīmīgi atbalstīt domu par publiski pieejamu padarīt informāciju par Saeimā izsniegtajām caurlaidēm. Mēs kā politisks spēks neesam bijuši ievēlēti Saeimā, tāpēc nepārzinām detalizēti caurlaides izsniegšanas kārtību un drošības prasības šajā jomā. 1.9. Partija “No sirds Latvijai” iestājas par tautas vēlēta institūta izveidi, tāpēc nevar atbalstīt 1.9. punktu šādā redakcijā.”Latvijas Reģionu Apvienība – partija atsūtījusi komentārus par visiem punktiem. “1.1. Piekrītam. Vienlaikus, kā liecina LRA deputātu pieredze Saeimā, tie deputāti, kuri rūpīgi un atbildīgi veic savu darbu, tiešā veidā neizmanto no indivīdiem un organizācijām saņemtos priekšlikumus, projektus un argumentus. Deputāta darbā parasti saskaras vairāku pušu viedokļi, un tieši katra konkrētā deputāta atbildība ir šos viedokļus apkopot, izvērtēt un izstrādāt savu, sabiedrības interesēm visatbilstošāko, priekšlikumu vai projektu. Tāpēc efektīvāk būtu publiskot tos indivīdus un organizācijas, ar kurām ir notikušas konsultācijas/apspriešanas. 1.2 Piekrītam ar atrunu, ka šajā procesā netiek apdraudētas un tiek ievērotas personas datu apstrādes normas. 1.3 Piekrītam. Publiskā sektora noslēgto līgumu konfidencialitāte ir viens no apstākļiem, kas palielina neuzticēšanos valsts varai un rada aizdomas par iespējamu korupciju un apzināti valstij neizdevīgu darījumu slēgšanu. Tāpēc noslēgto līgumu un, iespējams, pat to projektu publiskošana ir ļoti būtiska sabiedrības interešu nodrošināšanai. 1.4. Piekrītam. Šāds rīks ES fondu projektu ietvaros jau ir ticis izstrādāts, un tā virzība, pilnīgošana un publiskošana notika līdz 2010-2011.gadam, kad mainījās Valsts kancelejas vadība un pēc 11.Saeimas vēlēšanām varu ieguva „tiesiskuma koalīcija”. Attiecīgi, šobrīd vairs nav nepieciešami ieguldījumi, kas saistīti ar rīka izstrādi, bet nepieciešams vienīgi aktualizēt tajā ievietojamo informāciju par pēdējiem gadiem un plānotajiem turpmākajiem gadiem. 1.5. Piekrītam. 1.6. Uzskatām, ka priekšlikums ir izvērtējams. Tiesiskums un personas tiesības uz pieeju tiesai jebkurā gadījumā prasa, lai visi administratīvie akti būtu pārskatāmi tiesu sistēmas ietvaros. Līdz ar to jaunas institūcijas izveidošana vai atbildīgās institūcijas noteikšana var palielināt administratīvo slogu un pagarināt laiku, kādā persona nokļūst līdz situācijas galīgajam noregulējumam. Iespējams, šis jautājums būtu risināms arī caur lietu izskatīšanas termiņu samazināšanu tiesās. 1.7. Piekrītam. Uzskatām, ka personas vārds un uzvārds, jo vairāk, ja lieta izskatīta atklātā tiesas sēdē, vispār nebūtu aizklājams, jo caur tiesas sēdes atklātību arī informācija par procesā iesaistītajām personām ir kļuvusi atklāta. Tāpēc šis priekšlikums būtu attiecināms ne tikai uz spriedumiem korupcijas jautājumos, bet uz visiem spriedumiem, kas taisīti lietās, kuras izskatītas atklātās tiesas sēdēs. 1.8. Piekrītam daļēji. Uzskatām, ka noteikti ir publiskojami Saeimas komisiju un apakškomisiju sēžu protokoli un, iespējams, arī audioieraksti, turklāt ar iespēju informāciju atlasīt ne tikai pēc komisiju sēžu datumiem, bet arī pēc izskatāmajiem projektiem un/vai cita veida izskatāmajiem jautājumiem. Vienlaikus jāpārdomā, vai caurlaižu informācijas publiskošana būs samērīga, ņemot vērā, ka Saeima ir atvērta dažādām ekskursijām, skolām un interesentu grupām, kuras pat netiekas ar Saeimas deputātiem vai šo tikšanos laikā nepārspriež konkrētus priekšlikumus, tāpēc šo personu datu publiskošana var nebūt samērīga ar sabiedrības gūto labumu, uzzinot šo informāciju. 1.9 LRA deputāti jau 11.Saeimā ir atbalstījuši atklātas Valsts prezidenta vēlēšanas un kā minimālo nepieciešamo rīcību atbalstīs arī turpmāk. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka konceptuāli LRA iestājas par tautas vēlētu Valsts prezidentu, kas izslēgtu jebkādas politiskas tirgošanās par kandidātiem vai balsīm.”
Saskaņa – Saskaņa atbalsta uzdevumus ar divām atrunām. “1.7. Izvērtējot atbilstību Fizisko personu datu aizsardzības likumam 1.8. Neatbalstām. Cilvēki nāk ar dažādiem, personiskiem jautājumiem un viņu vārdu publiskošana caur caurlaidēm nav pieļaujama.”
Nacionālā apvienība – partija atbalsta dažus punktus. “NA atbalsta 1.1, 1.2, 1.4, 1.7. 1.8. (tikai par protokoliem) un 1.9. Pārējos neatbalsta, jo tie radītu pārmērīgu birokrātisku slogu.”
Nav atbildējušas:
Suverenitāte
Politiskā partija IZAUGSME
Vienoti Latvijai!
Jaunā konservatīvā partija
Latvijas Krievu savienība
- 2.solis. Mazāka naudas vara politikā
- 2.1. Pārskatīt valsts finansējuma apmēru Latvijas partijām tā, lai ļautu partijām kvalitatīvi veikt savas funkcijas un nebūt atkarīgām no privātiem ziedojumiem 2.2. Turpināt samazināt no privātpersonām atļautu ziedojumu limitu politiskajām partijām vai atļauto ziedojumu limitu piesaistīt ziedotāja legāli gūtajiem ienākumiem (piemēram, drīkst ziedot ne vairāk kā 10% no saviem gada laikā legāli gūtajiem ienākumiem).
Partiju nostājas (atbilžu iesūtīšanas kārtībā):
Latvijas attīstībai – atbalsta ar vienu atrunu. “2.2. Punktā minēto partija šādā redakcijā neatbalsta. Fakts, ka privātpersona ziedo legāli iegūtus līdzekļus partijai, nav nekas slikts. Drīzāk pat labs – liecina par to, ka privātpersona ir sociāli aktīva un vēlas iesaistīties valsts attīstības veicināšanā.”
Zaļo un Zemnieku savienība – atbalsta bez piebildēm/atrunām
Vienotība – atbalsta punktu 2.1, nepauž pozīciju par 2.2.
„Brīvība, Brīvs no bailēm, naida un dusmām.” – partija atbalsta ar divām piebildēm.” 2.1. – jā. Bet jāpadomā arī kā jaunas/mazas partijas arī varētu uzsākt savu darbību. 2.2. tīri tehniski ziedot var arī no „oficiāli pierādāmiem” uzkrājumiem.”
No sirds Latvijai – partija kopumā atbalsta, bet uzskata, ka nepieciešama diskusija. “Mēs atbalstām nepieciešamību pārskatīt finansējuma apjomu, lai samazinātu atkarību no privātajiem ziedojumiem, tai pat laikā mēs uzskatām, ka, apstiprinoši atbildot uz abiem jautājumiem, valstī var nostiprināties nevienlīdzības princips, jo tiks ierobežotas iespējas veidoties jaunām partijām. Veidosies negodīga situācija, kad jaunajām partijām būs apgrūtināta konkurence ar pie varas esošajām partijām, jo jaunās partijas nesaņems valsts finansējumu. Turklāt jau šobrīd ir nevienlīdzīga situācija ar pie varas esošajām partijām gan informācijas ieguvē, gan vēlētāju apmeklēšanā, gan dienesta transporta izmantošanā. Piemēram, uz televīzijas diskusijām pie varas esošo partiju amatpersonas ierodas izmantojot dienesta transportu, tādējādi radot nevienlīdzīgus apstākļus, tāpat pie varas esošo partiju pārstāvji šobrīd, kad ir liegta politiskā reklāma TV, ikdienas ziņās figurē kā amatpersonas, stāstot par notikumiem valstī. Reklāmas aizliegšanas laikā būtu taisnīgi pie varas esošām amatpersonām, informējot par kādiem notikumiem TV, nenorādīt, kuru politisko partiju amatpersona pārstāv. Tieši tāpēc mēs uzskatām, ka ir pēc būtības jāuzsāk diskusija par partijas finansēšanu un priekšvēlēšanas aģitācijas noteikumiem. Tai pat laikā mēs iestājamies par būtiskiem grozījumiem Vēlēšanas likumā.”
Latvijas Reģionu Apvienība – partija atsūtījusi savu komentāru. “Piekrītam, ka politisko partiju finansēšanas sistēma ir pārskatāma. Taču nepieciešams diskutēt par virzienu, kādā tas darāms. LRA pieeja priekšvēlēšanu kampaņai vienmēr ir bijusi vairāk saistīta ar personiskiem kontaktiem un padarītajiem darbiem, un mazāk bijusi vērsta uz finanšu resursu tērēšanu. Uzskatām, ka šāda pieeja ir pēc būtības atbilstošāka demokrātijas principam un palīdz vēlētājam izdarīt pārdomātāku izvēli. Tajā pašā laikā publiskajā telpā izskanējusī informācija par to, ka teju visām šobrīd koalīciju veidojošajām partijām „draud” piešķirtā valsts finansējuma atņemšana, liecina par būtiskām un simptomātiskām problēmām vai nu pastāvošajā normatīvajā regulējumā, vai politiķu izpratnē par šo regulējumu un piešķirtā finansējuma izmantošanas jēgu un mērķi. Tāpēc visas iespējamās izmaiņas būtu diskutējamas un izstrādājamas sadarbībā ar partiju finansēšanas noteikumu ievērošanu uzraugošajām iestādēm.”
Saskaņa – partija atbalsta bez piebildēm un atrunām
Nacionālā apvienība – NA atbalsta 2.1., bet tikai vidējā termiņā pieaugot budžeta ienākumiem; 2.2. – atbalsta par piesaisti gada laikā legāli gūtajiem ienākumiem.
Nav atbildējušas:
Suverenitāte
Politiskā partija IZAUGSME
Vienoti Latvijai!
Jaunā konservatīvā partija
Latvijas Krievu savienība
- 3.solis. Publiskā sektora ētikas regulējums
- Kritēriji:
3.1. Ministru Kabineta ētikas kodekss, kur tiktu risinātas arī problēmsituācijas kontekstā ar ierēdņu un politiķu mijiedarbību (it sevišķi priekšvēlēšanu kampaņu kontekstā)
3.2. Valsts pārvaldes darbinieku (t.sk. arī pašvaldībās) kopīgs ētikas kodekss, kurā tiktu paredzētas arī efektīvas ētikas problēmu risināšanas procedūras
Partiju nostājas (atbilžu iesūtīšanas kārtībā):
Latvijas attīstībai – atbalsta bez piebildēm/atrunām
Zaļo un Zemnieku savienība – atbalsta bez piebildēm/atrunām
Vienotība – atbalsta bez piebildēm/atrunām
„Brīvība, Brīvs no bailēm, naida un dusmām.” – atbalsta ar piebildi. „Nepieciešams kāds mehānisms kodeksa pārcelšanai no papīra – dzīvē. Vai tā būtu publiska izspriešana, vai caur publisku diskusiju vai kā citādi.”
No sirds Latvijai – partija atbalsta. Partijas komentārs: “Atbilstoši mūsu programmai, mēs ierosinām izstrādāt un apstiprināt politisko amatpersonu vērtību kodeksu, iesaistot sabiedrību diskusijā par politiķu vērtībām un ētiskas rīcības pamatnostādnēm. Turklāt, jautājums ir ne tikai par ētikas kodeksu, bet arī par tā piemērošanas procedūru.”
Latvijas Reģionu Apvienība – “Atbalstām abus priekšlikumus. Kā liecina LRA deputātu kandidātu iepriekšējā profesionālā pieredze, šādu ētikas kodeksu izstrāde jau ir bijusi Valsts kancelejas darba kārtībā un ētikas kodeksu projekti pat ir tikuši izstrādāti, taču ir trūcis politiskās gribas tos virzīt tālākai apspriešanai un apstiprināšanai. LRA noteikti atbalstītu šādu ētikas kodeksu pieņemšanu.”
Saskaņa – partija atbalsta bez piebildēm un atrunām
Nacionālā apvienība – partija atbalsta bez piebildēm un atrunām
Nav atbildējušas:
Suverenitāte
Politiskā partija IZAUGSME
Vienoti Latvijai!
Jaunā konservatīvā partija
Latvijas Krievu savienība
- 4.solis. Pārdomātāka, konsekventāka valsts personālpolitika
- 4.1. Atklāta, taisnīga, pārdomāta personālatlase valsts pārvaldē (t.sk. pašvaldībās)
4.2. Informācija par vakancēm valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī uzņēmumos obligāti parādās šo iestāžu mājas lapās, kā arī centralizētā resursā
4.3. Profesionāls to kandidātu kvalifikācijas izvērtējums, kas tiek virzīti augstiem pārvaldes un tiesu varas amatiem ar Saeimas balsojumu
Partiju nostājas (atbilžu iesūtīšanas kārtībā):
Latvijas attīstībai – atbalsta bez piebildēm/atrunām
Zaļo un Zemnieku savienība – atbalsta bez piebildēm/atrunām
Vienotība – atbalsta ar vienu piebildi attiecībā uz 4.3 punktu “4.3. Amatpersonām, kuras tiek apstiprinātas ar Saeimas balsojumu, likumos jau tagad ir noteiktas atbilstības prasības, kas tiek vērtētas pirms balsojuma par kandidātu.”
„Brīvība, Brīvs no bailēm, naida un dusmām.” – partija atbalsta ar dažām piebildēm „Mēs vēl pievienotu – reāls darbības izvērtējums kļūdu vai neracionālas rīcības gadījumā. Citiem vārdiem – kā konkrētās amatpersonas kvalifikācija tiek reāli pielietota, cik labi lēmumi tiek pieņemti. Praksē tas varētu izskatīties – saskaņā ar 1.3., 1.8. un varbūt 1.4 – varētu redzēt personu griezumā, kur ir „roka pielikta”.”
No sirds Latvijai – partija atbalsta. Partijas komentārs: “Papildus mēs iestājamies par profesionalitāti un atbildību un ierosinām iedzīvināt politisko amatpersonu, tai skaitā premjera un ministru biroju vadītāju, padomnieku piemērotības amatam profesionālu novērtēšanu un iespēju sabiedrībai profesionāli korektā veidā iepazīties ar rezultātiem.”
Latvijas Reģionu Apvienība – “4.1. Atbalstām. Papildus, uzskatām, ka nozīmīga ir ne tikai personāla atlase, bet arī apmācības un apmācītā personāla pārdomāta un atbilstoša karjeras virzība ar mērķi „vērtīgākos” cilvēkresursus noturēt darbā valsts pārvaldē. 4.2. Piekrītam. Šai informācijai gan būtu jāparādās mājas lapās jau šobrīd, un savā ziņā tā tiek „centralizēta” portālā „lv.lv”, taču atbalstīsim arī šā jautājuma normatīvu noregulējumu. 4.3. Piekrītam, ka visos amatos, un īpaši valsts augstākajos amatos, ieceļamas personas, balstoties vienīgi uz profesionāliem kritērijiem. Tiesnešiem, kas ir viena no Saeimā apstiprināmajām amatpersonu kategorijām, jau šobrīd profesionāls izvērtējums tiek veikts tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā un Tieslietu padomē. Protams, var diskutēt un uzlabot minētā izvērtējuma kvalitāti. Attiecībā uz citām Saeimā apstiprināmajām amatpersonām šāds izvērtējums arī būtu atbalstāms, taču no izteiktā priekšlikuma nav skaidrs, kas un kādā kārtībā to varētu veikt. Uzskatām, ka arī vērtētājam ir jābūt attiecīgās jomas profesionālim, un šajā ziņā vispārīgs sabiedrības vai nevalstisko organizāciju novērtējums nebūtu pietiekams.”
Saskaņa – partija atbalsta bez piebildēm vai atrunām
Nacionālā apvienība – partija atbalsta bez piebildēm vai atrunām
Nav atbildējušas:
Suverenitāte
Vienoti Latvijai!
Jaunā konservatīvā partija
Latvijas Krievu savienība
- 5.solis. Valsts iepirkumu sistēmas uzlabojumi
- 5.1. Izmaiņas likumos, kas samazina iespējas iepirkumus piemērot viena pretendenta vajadzībām vai, slēdzot līgumu, mainīt sākotnējā iepirkuma nosacījumus
5.2. Publiskajos iepirkumos rast iespēju iekļaut pretendentam kritērijus, kas pierāda, ka uzņēmums neatbalsta ēnu ekonomiku, ir korporatīvi sociāli atbildīgs (ilgtspējīgs) – ievēro cilvēktiesības, nekaitē videi, ieviesis pretkorupcijas pasākumus, u.c.
Partiju nostājas (atbilžu iesūtīšanas kārtībā):
Latvijas attīstībai – atbalsta ar vienu piebildi. “Uzskatām, ka ir būtiski ar iepirkuma sistēmu veicināt ēnu ekonomikas samazināšanos.”
Zaļo un Zemnieku savienība – atbalsta bez piebildēm/atrunām
Vienotība – atbalsta bez piebildēm/atrunām
„Brīvība, Brīvs no bailēm, naida un dusmām.” – partija atbalsta ar piebildi. „Tas gan veido papildus „rakstu darbus” – bet iepirkumu konkursu nosacījumiem varētu pievienot paskaidrojošo daļu, lai argumentētu, kādēļ, piemēram, auto iegādei konkrusā pieprasīta tieši zila krāsa vai 2.4l dzinēja tilpums.”
No sirds Latvijai – partija atbalsta 5.1 punktu. Partija pievienojusi komentāru par 5.2: “5.2. Mēs atbalstām kopumā šādu priekšlikumu, tomēr šobrīd mums nav skaidrs piemērošanas mehānisms, jo ikvienu izvirzīto kritēriju ir jāspēj izmērīt un apliecināt. Mums nav informācijas, kā uzņēmumi var apliecināt, ka neatbalsta ēnu ekonomiku. Vienkāršs apliecinājums, mūsuprāt, var nebūt pietiekoši objektīvs. Tai pat laikā mēs uzskatām, lai uzlabotu iepirkumu sistēmu, ir jācentralizē iepirkumu procesu, nododot piedāvājumu vērtēšanas funkciju Iepirkuma uzraudzības birojam, bet iepirkumu specifikāciju un iepirkuma līgumu projektu sagatavošanu saglabājot Pasūtītāju pārziņā. IUB jāveic Iepirkumu specifikācija un iepirkuma līgumu projektu kontrole pirms iepirkumu izziņošanas. Tāpat ir svarīgi noteikt obligātu Elektroniskās iepirkumu sistēmas izmantošanu visām valsts un pašvaldību iestādēm un kapitālsabiedrībām Ministru kabineta noteikumos apstiprinātajā pakalpojumu un preču nomenklatūrā.”
Latvijas Reģionu Apvienība – “5.1. Piekrītam, ka situācija, kurā iepirkuma specifikācija tiek „pielāgota” konkrētiem kandidātiem, nav pieļaujama un ir visiem spēkiem likvidējama. Ja tas iespējams, izdarot izmaiņas likumos, tad atbalstām šādas izmaiņas. Vienlaikus nebūtu pieļaujami atgriezties pie situācijas, kurā vienīgais reālais kritērijs ir zemākā cena, jo tas rada situāciju, kurā valsts un pašvaldību iepirkumos, diemžēl, uzvar arī neatbilstošas kvalitātes produkti un pakalpojumi. 5.2. Piekrītam. LRA deputāti jau 11.Saeimā ir atbalstījuši t.s. „zaļā iepirkuma” prioritāti valsts un pašvaldību iepirkumos.”
Saskaņa – partija atbalsta bez piebildēm vai atrunām
Nacionālā apvienība – partija paudusi šādu nostāju: “NA gatava strādāt pie izvirzītajām idejām, taču ņemot vērā, ka konkrētu juridisku normu izstrāde šo mērķu sasniegšanai varētu būt sarežģīta.”
Nav atbildējušas:
Suverenitāte
Politiskā partija IZAUGSME
Vienoti Latvijai!
Jaunā konservatīvā partija
Latvijas Krievu savienība
- 6.solis. Novērstas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības problēmas
- 6.1. Profesionāli atlases kritēriji valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību (t.i. to meitasuzņēmumu) valdēs un padomēs
6.2. Atklāta, pārdomāta, skaidros kritērijos balstīta valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību ziedošanas politika
6.3. Papildus pilnvaras Konkurences padomei iejaukties gadījumā, kad valsts vai pašvaldību uzņēmumi kropļo konkurenci
6.4. Ieviest atklātu, caurspīdīgu un atbildīgu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību atskaitīšanās praksi, kas balstīta uz korporatīvās pārvaldības un korporatīvās sociālās atbildības principiem (t.sk par pretkorupcijas pasākumiem).
Partiju nostājas (atbilžu iesūtīšanas kārtībā):
Latvijas attīstībai atbalsta ar vienu atrunu. “6.3. Konkurences padomes pilnvaras jau šobrīd ir pietiekamas, lai konkurences kropļojumi tiktu novērsti. Diemžēl kapacitāte tam nav pietiekama.”
Zaļo un Zemnieku savienība – atbalsta bez piebildēm/atrunām
Vienotība – atbalsta bez piebildēm/atrunām
„Brīvība, Brīvs no bailēm, naida un dusmām.” – partija atbalsta ar piebildi. „Ļoti svarīgs punkts! Nepieciešams attiecināt arī uz šo kapitālsabiedrību meitas uzņēmumiem. Par 6.2. punktu ir ārkārtīgi rūpīgi jāatskaitās, jo pēc būtības tie ir līdzekļi no valsts budžeta (samazinās uzņēmuma peļņa -> samazinās dividenžu ieņēmumi attiecīgajā budžetā). Tāpat būtiski kontrolēt šādu uzņēmumu izmaksu posteņus – tieši tikpat atklāti kā budžeta izlietojumu (līdzīgi kā 1.4.)”
No sirds Latvijai – partija atbalsta bez piebildēm/komentāriem
Latvijas Reģionu Apvienība – LRA atbalsta bez piebildēm un atrunām.
Saskaņa – partija atbalsta bez piebildēm vai atrunām
Nacionālā apvienība – “NA atbalsta 6.1, 6.2. 6.4; esam gatavi izvērtēt 6.3.”
Nav atbildējušas:
Suverenitāte
Politiskā partija IZAUGSME
Vienoti Latvijai!
Jaunā konservatīvā partija
Latvijas Krievu savienība
- 7.solis. Darbotiesspējīgi institucionāli risinājumi cīņai ar korupciju
- 7.1. Labi pārvaldītas, uz izcilību orientētas iestādes, kas cīnās ar publiskā un privātā sektora korupciju
7.2. Iekšējās kontroles sistēmas ietvaros iestādēm noteikts juridisks pienākums izvērtēt savus korupcijas riskus un īstenot risku samazināšanas pasākumus
Partiju nostājas (atbilžu iesūtīšanas kārtībā):
Latvijas attīstībai: atbalsta ar vienu piebildi: “Formulētie pasākumi diemžēl ir pārāk vispārīgi, taču mērķis ļoti vajadzīgs.”
Zaļo un Zemnieku savienība – atbalsta bez piebildēm/atrunām
Vienotība – atbalsta bez piebildēm/atrunām
„Brīvība, Brīvs no bailēm, naida un dusmām.” – partija atbalsta ar piebildi. „Pretkorupcijas iestādes mums ir vitāli svarīgas. Par 7.2. – īsti nav skaidrs, kas domāts.”
No sirds Latvijai – partija atbalsta 7.1 punktu. Partija šādi komentē 7.2 punktu: “7.2. Jau šobrīd valsts pārvaldes iestādēs iekšējā audita dienesti izvērtē iekšējās kontroles sistēmas atbilstoši identificētam riskam. Ik gadu iekšējie auditori nosaka iestādēs esošās sistēmas, kā arī izvērtē riskus, līdz ar to lielākā daļā iestāžu jau šobrīd korupcijas samazināšanas sistēma ir viena no iekšējā audita pārbaudes sistēmām. “
Latvijas Reģionu Apvienība – “7.1. Piekrītam. Diemžēl, ņemot vērā konkrēto situāciju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, šāds mērķis ir izrādījies pārāk atkarīgs no atsevišķām personībām un to nesaderības. 7.2 Šāds pienākums pastāv jau šobrīd, taču, diemžēl, tiek realizēts ļoti formāli. Nepieciešama plašāka diskusija par izmaiņām iestāžu iekšējās kontroles sistēmās.”
Saskaņa – partija atbalsta bez iebildēm vai atrunām
Nacionālā apvienība – partija atbalsta bez iebildēm vai atrunām
Nav atbildējušas:
Suverenitāte
Politiskā partija IZAUGSME
Vienoti Latvijai!
Jaunā konservatīvā partija
Latvijas Krievu savienība
- 8.solis. Atbalsts kvalitatīvāku lēmumu pieņemšanai publiskajā sektorā, kā arī atbalsts sabiedriskajai kontrolei pār publisko sektoru
- 8.1. Pierādījumos un kvalitatīvā analīzē balstīta lēmumu pieņemšana (t.sk. Saeimā)
8.2. Pirms nozīmīgu reformu uzsākšanas tiek publiskoti diskusiju (sabiedrisko konsultāciju) dokumenti, kur iezīmētas pārmaiņu iespējas un konkrēti jautājumi, par kuriem amatpersonas vēlētos konsultēties ar sabiedrību
8.3. Publiskā sektora darbiniekiem reālas iespējas un pienākums pastāvīgi atjaunot savas zināšanas (t.sk. Saeimas un pašvaldību deputātiem)
8.4. Pārdomāta, konkurētspējīga publiskā sektora atalgojuma politika
8.5. Saeimas kancelejas darbības lietderības audits
8.5. Ilgtermiņa atbalsts Latvijas sabiedriskajiem medijiem, pētnieciskajai žurnālistikai, kā arī sabiedriskajām organizācijām
8.6. Pašvaldību iedzīvotājiem pieejami pašvaldību līmeņa referendumi
8.7. Ērtas un internetā balstītas parakstu vākšanas iespējas pilsoņu likumdošanas iniciatīvām referendumu ierosināšanai
Partiju nostājas (atbilžu iesūtīšanas kārtībā):
Latvijas attīstībai atbalsta ar divām atrunām. “8.5. nav pamatojuma minētajam pasākumam. Vai Saeimas kanceleja ir īpaši nelietderīgi strādājusi? 8.6. Vietējo referendumu jomu apjoms jādefinē precīzi.”
Zaļo un Zemnieku savienība – atbalsta bez piebildēm/atrunām
Vienotība – kopumā atbalsta bez piebildēm/atrunām
„Brīvība, Brīvs no bailēm, naida un dusmām.” – partija atbalsta, pievienojot vairākas piebildes. „8.2. – šeit būtu labi iesaistīt (kaut vai caur diskusiju – izskaidrot) „cilvēkiem no tautas” problēmas būtību, potenciālos risinājumus utt. Līdzīgā formātā kā, piemēram, Providus rīkoto Integrācijas risinājumu meklēšanu (šķiet, 2012.gada februārī). 8.4. varam spriest kā gribam, bet uz pilnu slodzi piesaistīt spēcīgus kadrus, kuriem pastāv alternatīva darboties privātajā sektorā, ar nelielu atalgojumu ir salīdzinoši utopiski. 8.5. – nav argumentu ne par, ne pret.. 8.6. mēs līdzdarbojāmies pašvaldību referendumu likumprojekta izstrādē. Lai arī pretojāmies, tomēr mums neizdevās pārliecināt izstrādātājus, ka likumā iestrādātās prasības (parakstu skaits) referendumu uzsākšanai ir pārāk augstas.”
No sirds Latvijai – partija atbalsta 8.1. , 8.2., 8.3., 8.4., 8.5.1., 8.6., 8.7. punktus, partija pievienojusi komentārus 8.3 un 8.5.2 punktiem: ” 8.2. Partija “No sirds Latvijai” iestājas par referendumu izmantošanu, lai noskaidrotu sabiedrības viedokli dažādos jautājumos 8.3. Mēs atbalstam profesionālo zināšanu regulāru paaugstināšanu. 8.5. Attiecībā uz sabiedriskajiem medijiem mēs atbalstām nepieciešamību veikt izvērtējamu, kā nodokļu maksātāju līdzekļi pašlaik tiek izmantoti sabiedrisko mediju pētnieciskajai žurnālistikai, sabiedriskajām organizācijām, kāds ir valsts pasūtījums, tā mērķi un sasniegtie rezultāti.”
Latvijas Reģionu Apvienība – “8.1.Piekrītam. Šeit gan būtu jāvienojas, par kādiem lēmumiem ir runa, jo padziļināta analīze un izpēte pirms katra lēmuma pieņemšanas var prasīt nesamērīgus laika un finanšu resursus, tāpēc izpēte būtu attiecināma vienīgi uz lēmumiem, kuriem ir būtiska ietekme. 8.2. Piekrītam, ka šādas diskusijas būtu veicamas pilotprojektu veidā, lai noskaidrotu, vai un cik aktīva ir sabiedrība sava viedokļa paušanā un kāds ir efektīvākais process šādai apspriešanai. Uzskatām, ka reformu apspriešanas rezultāts var būt vērā ņemams vienīgi, ja tajā iesaistījusies plaša sabiedrības daļa vai vismaz tā sabiedrība, uz kuru šī reforma attieksies. Nav pieļaujami apspriešanā iesaistīt tikai kādu vienu, īpaši izredzētu sabiedrības daļu/organizāciju vai to grupu, kā tas šobrīd vērojams, piemēram, Psihologu likuma projekta apspriešanā, kad konsultācijas ir notikušas ar vienu vai dažām psihologus apvienojošām organizācijām, ignorējot un neņemot vērā pārējās. 8.3. Piekrītam. LRA deputātes Inga Vanaga un Inga Bite jau 2013.gada novembrī iesniedza priekšlikumus izmaiņām Saeimas kārtības rullī, piedāvājot Saeimas deputātiem iespēju mācīties. Diemžēl, minētie priekšlikumi netika Saeimā atbalstīti, no Saeimas tribīnes izskanot pat sarkastiskām piezīmēm. Balsojuma rezultāti redzami šeit 8.4. Piekrītam. Taču, pieņemot, ka konkurētspējīgs atalgojums vismaz referentu līmenī nozīmē šī atalgojuma celšanu, jāpārdomā, kā šo reformu sasaistīt ar darba kvalitātes paaugstināšanu vai, iespējams, konkursu rīkošanu uz amata vietām, kurās jau strādā cilvēki ar mērķi valsts pārvaldei pašattīrīties un nodrošināt iespējami labākos valsts pārvaldes darbiniekus par attiecīgo pieejamo atlīdzību. 8.5. Viennozīmīgi piekrītam. Jāatzīst gan, ka formāli auditi Saeimas kancelejā tiek veikti ik gadus, taču to rezultāti, diemžēl, uzskatāmi sakrīt ar pasūtītāja un pasūtījuma apmaksātāja (pašas Saeimas kancelejas) interesēm. Arī politiski iejaukties Saeimas kancelejas darbā nebūtu pieļaujami, tāpēc diskusiju vērta būtu iespējamība Saeimas audita darbu uzticēt Valsts kontrolei, līdzīgi, kā tā auditē citas valsts pārvaldes iestādes. Šeit gan jāņem vērā, ka arī pašai Valsts kontrolei savā darbā būtu vairāk uzmanības jāpievērš tieši lietderībai, nevis tikai dokumentu sakārtotībai. 8.5.b (šķiet, kļūdas dēļ šis jautājums atkārtoti apzīmēts ar 8.5.)Piekrītam. Vienlaikus, šāds atbalsts nedrīkst būt atkarīgs no konkrētajā brīdī pie varas esošo politiķu gribas un/vai lēmuma, tam jābūt noteiktam un iezīmētam, lai nebūtu iespējams caur šāda veida finansējumu medijus „pirkt”, kā, piemēram, nesen atklājās gadījumā ar radio 5. 8.6. Piekrītam. Reģionu iedzīvotāju tiesību paplašināšana un maksimāla kompetences nodošana reģioniem un pašvaldībām ir viena no LRA prioritātēm. Tieši cilvēkiem „uz vietas” ir labāk redzamas viņu vajadzības un trūkumi, problēmas un to risinājumi. 8.7. Piekrītam. Šis arī bija vienīgais iemesls, kādēļ LRA deputāti savulaik atbalstīja „parakstu sliekšņa” pacelšanu tautas nobalsošanas organizēšanai. Diemžēl jāatzīst, ka VARAM, kurai bija dots uzdevums šādu platformu izveidot, to nav izdarījusi, tādēļ izrādījies, ka „parakstu slieksnis” tautas nobalsošanas ierosināšanai ir paaugstināts, taču solītās iespējas šos parakstus vienkāršoti savākt, nav. Uzskatām, ka atbildība par šo jāuzņemas koalīcijai, atzīstot savu kļūdu un atceļot pārsteidzīgi pieņemtās izmaiņas likumā „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”.”
Saskaņa – partija atbalsta bez iebildēm vai atrunām
Nacionālā apvienība – “NA atbalsta 8.1, 8.2; 8.3. – NA atbalsta daļēji – uz vēlētām amatpersonām obligātas prasības nevar attiecināt, 8.4. NA atbalsta, bet pakāpeniski un vidējā termiņā, ievērojot budžeta iespējas; NA atbalsta 8.5 (1), NA gatava izvērtēt 8.5 (2); NA atbalsta 8.6. taču jādiskutē par ieviešanas laiku un jautājumu loku; NA atbalsta 8.7.”
Nav paudušas savu viedokli:
Suverenitāte
Politiskā partija IZAUGSME
Vienoti Latvijai!
Jaunā konservatīvā partija
Latvijas Krievu savienība
- 9.solis. Efektīvāka, godīgāka, profesionālāka tiesu vara
- 9.1. Personām nodrošināta plašāka pieeja valsts nodrošinātajai juridiskajai palīdzībai
9.2. Tiesu varai sava rezultatīvo rādītāju sistēma, kas ļauj kontrolēt darba efektivitāti
9.3.Paplašinātas tiesnešu, tiesnešu palīgu un citu tiesu sistēmas darbinieku iespējas celt savu kvalifikāciju
9.4.Pabeigta tiesu namu reforma, kas ļauj pārdalīt lietas no vairāk noslogotajām tiesām uz mazāk noslogotajām tiesām
9.5.Uzlabota tiesu darba administrēšana – izvērtēts un nepieciešamības gadījumā pārskatīts tiesnešu, tiesnešu palīgu, administratīvā personāla darba apjoms, funkcijas un atalgojuma adekvātums
9.6. Lai samazinātu tiesvedību skaitu, palielinātas tiesiskās drošības prasības tiesiskiem darījumiem (piemēram, plašāk izmantoti notariālie akti)
9.7. Valsts amatpersonas statuss maksātnespējas administratoriem
Partiju nostājas (atbilžu iesūtīšanas kārtībā):
Latvijas attīstībai: atbalsta ar piebildēm. “Papildus jāveic šādi pasākumi: 1.Tiesu sistēmās pašpārvaldei regulāri jāsniedz publisks novērtējums ne tikai par kopējo situāciju ētikas un disciplināratbildības jomās, bet arī jākomentē un publiski jāpamato lēmumi par konkrētiem gadījumiem. Tāpat lēmumi jāpamato personām, kam likums nosaka tiesības nepieciešamības gadījumā ierosināt disciplinārlietas (turklāt pamatojot arī lēmuma nepieņemšanu). 2. Tiesu varu iestāžu darbiniekiem ir jāuzliek pienākums publiski skaidrot pieņemtos lēmumus. 3. Tiesu sistēmas pašpārvaldei regulāri jāvērtē arī atsevišķu tiesnešu un tiesu sistēmas amatpersonu darba kvalitāte, ņemot vērā pieņemto lēmumu tālāko likteni pārsūdzībā.”
Zaļo un Zemnieku savienība – atbalsta bez piebildēm/atrunām
Vienotība – atbalsta bez piebildēm/atrunām
„Brīvība, Brīvs no bailēm, naida un dusmām.” – partija atbalsta ar piebildi. „9.4. jā, Latvija ir maza valsts – var mierīgi izbraukāt uz tiesu arī varbūt ne līdz otrai Latvijas malai, bet līdz pusei noteikti. Vai arī pieņemt papildus tiesnešus Rīgas apgabalā – kur, cik noprotam, ir vislielākais apjoms. Vēl noderīgi būtu ierobežot pārāk vieglo tiesas sēžu atlikšanu, pārlikšanu – slimības dēļ, neierašanās dēļ vai līdzīgiem „primitīviem” iemesliem.”
No sirds Latvijai – partija atbalsta 9.1.-9.5. punktus. Partija neatbalsta 9.6. un 9.7. punktus. Partijas komentārs: “9.1. Valsts pilnā apmērā nepilda saistības saskaņā ar 2009.gada 22.decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.1493 „Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību”. Juridiskās palīdzības sniedzējiem par juridisko palīdzību netiek maksāts pilnā apmērā. 9.3.Mēs uzskatām, ka ir jāiekļauj kvalifikācijas celšanā starpdisciplīnu pieeja un jāveicina viedokļu, pieredzes apmaiņa, piemēram, starp tiesnešiem, prokuroriem, advokātiem un policijas darbiniekiem, tiesu izpildītājiem un notāriem, lai veidot vienotu izpratni. 9.6.Mēs uzskatām, ka šo jautājumu ir rūpīgi jāizvērtē. Mūsuprāt, notariālie akti var nesamazināt tiesvedību skaitu, bet, gluži otrādi. Iedzīvotājiem liegt iespēju saņemt nodrošināto juridisko palīdzību, kā arī sadārdzināt pakalpojuma saņemšanu. 9.7. Attiecībā uz maksātnespējas procesu kontroli jāatzīmē, ka administratori ir kontrolētākā juridiskā profesija, tos uzrauga kreditori, maksātnespējas administrācija, tiesa, kā arī tiesībaizsardzības iestādes. Valsts amatpersonu statusa noteikšana administratoriem nebūtu atbalstāma, jo tādējādi administratori tiktu nostādīti interešu konflikta situācijā visos procesos, kuros valsts būtu kreditors (nodokļu parādi ir praktiski katrā juridiskās personas procesā).”
Latvijas Reģionu Apvienība – “9.1.LRA piekrīt, ka nepieciešama plašāka pieeja valsts nodrošinātajai juridiskajai palīdzībai. Šobrīd valsts nodrošināto juridisko palīdzību var saņemt tikai maznodrošinātas un trūcīgas personas, un ar noteiktiem izņēmumiem citās valstīs dzīvojošie, kuriem nav noteikts šāds statuss. Tomēr nav pamatoti uzskatīt, ka visas personas, kuras nav maznodrošinātas un nav trūcīgas, spēj pašas apmaksāt kvalitatīvus juridiskos pakalpojumus. Vienlaikus, ņemot vērā, ka Latvijā arvien izplatās informācija, kas apšauba bāriņtiesu darbības godprātīgumu, ārpustiesas valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība un juridiskā palīdzība tiesā būtu sniedzama arī vecākiem, kuri nonākuši juridiskās attiecībās ar bāriņtiesām. Lai arī administratīvajās lietās pastāv objektīvās izmeklēšanas princips, būtu nepieciešams izvērtēt nepieciešamību nodrošināt juridisko palīdzību arī administratīvajās lietās. Iespējams, tādējādi administratīvais process valstij izmaksātu mazāk, jo juridiskās palīdzības sniedzēja atlīdzība ir mazāka par tiesneša atlīdzību, kuram objektīvās izmeklēšanas principa ietvaros ir pienākums juridiski palīdzēt pusēm. Tajā pašā laikā jāņem vērā tas, ka arī valsts nodrošinātajai juridiskajai palīdzībai jābūt kvalitatīvai, kas savukārt nozīmē, ka tās nodrošināšana prasīs papildus valsts budžeta izdevumus. Iespējams, var diskutēt par kādiem līdzmaksājumiem no to personu puses, kuras nav maznodrošinātas vai trūcīgas, kā arī svarīgi, lai gadījumā, kad tiesa spriedusi par labu šādām personām, valsts veiktā apmaksa par juridiskās palīdzības sniegšanu tiktu atgriezta. Tāpat jāapsver, vai apstāklis, ka valsts nesedz tiesāšanās izdevumus, nevar radīt pārmērīgus šķēršļus personas tiesībām uz pieeju tiesai. 9.2. LRA kopumā piekrīt, ka nepieciešams izstrādāt un ieviest rezultatīvo rādītāju sistēmu arī tiesu varai, lai sabiedrībai būtu iespēja uzskatāmi un saprotami novērtēt gan tiesas, gan atsevišķu tiesnešu darbu. Taču nepieciešama plaša diskusija un precīza vienošanās par konkrētiem rādītājiem, kas būtu iekļaujami šādā sistēmā. Jāatceras, ka katra izskatāmā lieta atšķiras no citām kā apjoma, tā juridiskās sarežģītības ziņā, kā arī lietas dalībnieku rūpības un attieksmes pret tiesu ziņā. Iespējams, kā rādītāju varētu izmantot augstākā instancē atcelto nolēmumu skaitu, tomēr šajā gadījumā jābūt iespējai veikt korekcijas gadījumos, kad augstākas instances tiesa mainījusi savu judikatūru. Līdzīgi, iespējams, kā rādītāju varētu izmantot laika periodu, ko lieta stāvējusi tiesā bez konkrētas virzības, kā arī periodu, kas tiek noteikts no vienas tiesas sēdes līdz nākamajai, ja lietu nav iespējams izskatīt vienā tiesas sēdē. 9.3. LRA viennozīmīgi atzīst, ka tiesu darba kvalitāte ir cieši saistīta ar tiesu darbinieku izglītību un kvalifikāciju, turklāt pilnvērtīgam tiesas darbam nepieciešamās zināšanas nav iespējams iegūt atrauti no tiesu sistēmas un darba tiesā. Līdz ar to uzskatām, ka nepieciešams būtiski stiprināt tiesnešu un tiesu darbinieku apmācību centra kapacitāti. Vienlaikus, šeit nepieciešama diskusija par tiesnešu un tiesu darbinieku apmācību organizētāju. Šobrīd jau daudzus gadus to dara nodibinājums „Latvijas Tiesnešu mācību centrs”, ar kuru Tieslietu ministrija slēdz līdzdarbības līgumus. Tomēr apmācībām piešķirtais finansējums nav pietiekams, tādēļ neļauj tās uzlabot. Uzskatām, ka tiesnešu un tiesu darbinieku apmācība ir specifiska, tāpēc to nevar ik gadus nodot citam piedāvātājam, kurš turklāt prasa lētāko cenu. Šajā jautājumā nepieciešams nonākt pie stabila ilgtermiņa risinājuma. 9.4. Lietu pārdale atbilstoši spēkā esošajam likumam ir iespējama un notiek jau šobrīd. Taču tas nemaina nepieciešamību reformēt tiesu sistēmu, izveidojot tiesu namus. Šo reformu plānots uzsākt jau šīs Saeimas laikā, reformējot Rīgas Centra rajona tiesu un Siguldas tiesu. LRA pilnībā piekrīt, ka reforma būtu turpināma un iespējami ātrā laikā pabeidzama. 9.5. Piekrītam. Uzskatām, ka šādam izvērtējumam jābūt sasaistītam ar 9.1.apakšpunktā norādīto tiesu darba rezultatīvo rādītāju sistēmu un iespējamību kvalitatīvi novērtēt tiesas darbu. Tāpat, iespējams, palielinot tiesnešu palīgu atalgojumu būtu iespējams nodrošināt šo tiesu darbinieku augstāku kvalifikāciju, kas savukārt ļautu izskatīt jautājumu par atsevišķu, iespējams, procesuālu lēmumu pieņemšanas tiesību nodošanu tiesnešu palīgiem. 9.6. Piekrītam. Vienlaikus, tiesiskās drošības prasības būtu samērojamas ar papildus administratīvajiem šķēršļiem, ko šādas prasības var radīt. Šāds izvērtējums būtu nepieciešams katrā konkrētā gadījumā. 9.7. Valsts amatpersonas statusa piešķiršanu maksātnespējas administratoriem šā gada 25.septembra Saeimas sēdē atbalstīja visi LRA deputāti – Inga Bite, Inga Vanaga, Inita Bišofa, Guntars Bilsēns, Juris Viļums un Gunārs Igaunis. Balsojuma rezultāti redzami šeit.”
Saskaņa – partija atbalsta bez iebildēm vai atrunām
Nacionālā apvienība – “NA atbalsta 9.1., 9.2., 9.3., 9.4., 9.5. (ar piezīmi, ka tiesnešu atalgojums šobrīd ir varbūt pat pārmērīgs, jo to sargā Satversmes tiesa un tiesu neatkarības princips) un 9.7. NA gatavi diskutēt par 9.6.”
Nav atbildējušas:
Suverenitāte
Politiskā partija IZAUGSME
Vienoti Latvijai!
Jaunā konservatīvā partija
Latvijas Krievu savienība
- 10.solis. Trauksmes cēlēju (ziņotāju par likumpārkāpumiem) aizsardzība
-
10.1. Īpašs, ar likumu noteikts trauksmes cēlēja statuss un tiesiskā aizsardzība
10.2. Nozīmīgākas konfidencialitātes garantijas trauksmes cēlējiem
10.3. Lielāka aizsardzība gan pret sankcijām no pašreizējā darba devēja, gan pret grūtībām citu darbu meklējumos
10.4. Ja trauksmes cēlāja sniegtās informācijas rezultātā gūts nozīmīgs labums sabiedrībai, trauksmes cēlējam jāizmaksā atlīdzība
10.5. Īpaša aizsardzība tajos sektoros, kur likumpārkāpumu sekas var būt īpaši nozīmīgas (piemēram, būvniecībā vai citos ekonomiskā un cilvēkdrošības paaugstināta riska jomās) 10.6. Trauksmes celšanas mehānismu izveidošana iestādēs (gan publiskajā, gan privātajā sektorā)
Partiju nostājas (atbilžu iesūtīšanas kārtībā):
Latvijas attīstībai – atbalsta ar piebildēm. “Kopumā mērķis ir atbalstāms, taču nosauktie mehānismi ir ne tikai neskaidri, bet šķiet arī nepietiekami. Jāpieņem labākā pieredze no citām ES valstīm. 10.6. Nav skaidrs, kas tās par privātā sektora iestādēm.”
Zaļo un Zemnieku savienība – atbalsta bez piebildēm/atrunām
Vienotība – kopumā atbalsta, bet ar piebildi. “Normatīvajam regulējumam jābūt balstītam uz nevainīguma prezumpcijas nosacījumiem, lai neatkārtotu padomju laikos un nacistiskajā Vācijā praktizēto savtīgo un nepamatoto ziņošanu („stučīšanu”). Latvija ir tiesiska valsts, tāpēc nebūtu pieļaujami to apdraudoši izņēmumi pat viscēlāko mērķu vārdā.”
„Brīvība, Brīvs no bailēm, naida un dusmām.” – partija atbalsta bez piebildēm/atrunām
No sirds Latvijai – partija atbalsta, pievienojot komentārus: “Mēs atbalstam, trauksmes cēlāju tiesisko statusu, tai pat laikā mēs uzskatām, ka ir jābūt samērotām tiesībām un pienākumiem, tai skaitā arī atbildībai par nepatiesu ziņošanu. Jau šobrīd daudzās valsts iestādēs, kuras sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem, ir ieviesta anonīmo zvanu sistēma. “
Latvijas Reģionu Apvienība – “LRA piekrīt un uzskata, ka trauksmes cēlēji ir aizsargājami un pret viņiem nedrīkst tikt vērstas nekāda veida sankcijas par to, ka viņi ir pildījuši savu pilsoņa pienākumu un ziņojuši par iespējamu nodarījumu. Tajā pašā laikā, šķietami, piedāvātais 10.2.apakšpunkts ir pretrunā pārējiem apakšpunktiem, jo maksimāla trauksmes cēlēja konfidencialitāte nozīmē, ka šī persona vienkārši nav zināma – līdzīgi, kā jau šobrīd ir iespējams anonīmi uzrakstīt iesniegumu vai piezvanīt un sniegt informāciju KNAB. Taču šāda pilnīga konfidencialitāte izslēdz īpaša statusa piešķiršanu šai personai, kompensācijas izmaksu un citus īpašus aizsardzības pasākumus. Savukārt, ja persona tiek identificēta un tai tiek piešķirts īpašs statuss, tad ziņas par šo personu neizbēgami būs valsts pārvaldes rīcībā, kas savukārt rada risku šo ziņu nokļūšanai nevēlamās rokās (lai arī saprotams, ka tas nebūtu pieļaujams). LRA vispirms atbalsta maksimālas konfidencialitātes nodrošināšanu trauksmes cēlējam un tikai, ja tas nav iespējams – īpaša statusa noteikšanu ar no tā izrietošām sekām. Vienlaikus, ir apšaubāms priekšlikums noteikt kādu īpašu kompensāciju, jo tiesiskās kārtības nodrošināšana ir visas sabiedrības interesēs, un ziņot par tās pārkāpumiem ir katra pilsoņa pienākums, neatkarīgi no jebkādām kompensācijām. Atbalstām nepieciešamību izveidot trauksmes celšanas mehānismus, taču galvenokārt tie būtu vēršami uz iestādēm, kuru kompetencē ir izmeklēt un novērst pārkāpumus, nevis uz iestādēm, kurās šie pārkāpumi notikuši.”
Saskaņa – partija atbalsta bez iebildēm vai atrunām
Nacionālā apvienība – “NA atbalsta 10.1, 10.2 un 10.3, neatbalsta 10.4, gatava izvērtēt 10.5 un 10.6.“
Nav atbildējušas:
Suverenitāte
Politiskā partija IZAUGSME
Vienoti Latvijai!
Jaunā konservatīvā partija
Latvijas Krievu savienība
Raksta publikācija portālā politika.lv nodrošināta projekta “PROVIDUS – valsts partneris politikas plānošanas un veidošanas procesā” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija NVO darbības atbalsta programmas ietvaros. NVO darbības atbalsta programma tiek finansēta ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu.