Šodien manā kalendārā bija divi zīmīgi notikumi. Latvijas valdības ārkārtas sēde un pirmā jaunā Eiropas Parlamenta sastāva plenārsēde, kur par atkārtotu iecelšanu Komisijas prezidenta amatā cīnījās Žozē Manuels Barozo. Kopš plkst. 14:15 klausījos pirmo (Latvijas Radio tiešraide), un tad plkst. 16:00 pārslēdzos uz otro (EP plenārsēdes tiešraide).
Neiedziļinoties saturiskajās diskusijās, vēlos padalīties ar dažiem secinājumiem.
Pirmkārt, pārsteidza Latvijas valdības neaizrautīgums. Tas, ko man nācās dzirdēt, atgādināja neizdevušos mācību stundu, kur skolotājs (prezidents) saņem atskaitīšanos no skolēniem (valdības), bet skolēnu prezentācijas ir nepārliecinošas, neaizrautīgas, un bieži radās sajūta, ka vai nu skolēni nav labi izgulējušies, vai nu nesaprot, kāpēc šī atskaitīšanās ir vajadzīga.
Otrkārt, pārsteidza Latvijas valdības fokusa trūkums. Varētu padomāt, ka sēde nav ārkārtas. Varētu padomāt, ka mēs dzīvojam treknajos gados, nevis mūsdienās. Varētu padomāt, ka krīze ļoti sāpīgi nav skārusi tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, kas ir konkrēti šīs valsts cilvēki, bet gan kaut kādus apstraktus mākslas tēlus, kuru patiesībā nemaz nav.
Treškārt, pārsteidza Latvijas valdības demonstrētais vienotības trūkums, kas nav labs piemērs Latvijas iedzīvotājiem situācijā, kad vajadzētu visiem vienoties par kopīgu mērķi un to kopīgi sasniegt, nevis tērēt laiku un enerģiju kašķējoties un ēdot vienam otru bez sāls.
Uz šī fona EP deputātu diskusijas ar Komisijas prezidentu bija n-tās reizes labākas. Bija aizrautība un pārliecība par saviem viedokļiem – gan atbalstot Barozo, vai asi kritizējot. Bija konkrēti jautājumi un atbildes, un dinamisms, lai gan diskusija ilga vairāk nekā trīs stundas. Bija fokuss uz nākamajos 5 gados padarāmo un Barozo piedāvājumu. Bija sajūta, ka visi zina, kāpēc tur atrodas. Un ir sagatavojušies – izlasījuši Barozo piedāvāto programmu, tikušies ar viņu pirms diskusijas un Barozo pat paspējis uzlabot savu programmu ar pielikumiem, reaģējot uz EP grupu jautājumiem un kritiku. Un gaisā bija Eiropas Savienības realitāte – caur ES iedzīvotāju ievēlētu deputātu daudzveidīgajiem jautājumiem un komentāriem; caur daudzajām ES valodām, kurās deputāti runāja; un caur dažādajiem, bet tomēr sapņiem par Eiropas valstu sadarbības pievienoto vērtību.
Ja Latvijas valdības ārkārtas sēdes komanda spēlētu pret EP deputātiem un Barozo, rezultāts, manuprāt, būtu vismaz 0:10 EP un Barozo labā. Un šaubos, ka Latvijas valdības līdzjutēji joprojām kliegtu „Latvija!…”
P.S. Par Barozo līdzšinējā darba vērtējumu un Barozo uzstāšanos EP blogoju ES mājā .