Projekta norises laiks: 2014.gada janvāris-jūlijs

Projekta izmaksas: 4993,23 EUR

Finansējums: Dažādi finansētāji (Vadošais partneris – Karaļa Boduēna fonds)

Kontaktpersona: Dace Akule, Linda Curika

Projektu Jaunajam Eiropas līgumam uzsācis Karaļa Boduēna fonds (Beļģija) sadarbībā ar  Bertelsmana fondu. Projektam atbalstu sniedz arī liels starptautisks konsorcijs, iekļaujot Kalustes Gulbenkjana fondu, Eiropas Kultūras fondu, Eiropas Rīcībpolitikas centru, fondu „La Caixa”, „Stiftung Mercator”, „Open Estonia” fondu, Atvērtās sabiedrības iniciatīvu Eiropai un Zviedrijas Kultūras fondu. Projekts attīsta un veicina Eiropas mēroga debates par to, kā būtu jāreformē Eiropas Savienība, ņemot vērā dažādos izaicinājumus, kuriem Eiropa pašreiz stājas pretim.  Vairāk informāciju par iniciatīvu iespējams atrast Jaunā Eiropas līguma mājas lapā, www.newpactforeurope.eu.

Projekta nolūks ir veicināt Eiropas mēroga debates par reformu ierosinājumiem saistībā ar trīs fundamentāliem jautājumiem, uz ko ir jāatbild, lai varētu izveidot efektīvu atbildi vairāku dimensiju krīzei, ar ko jātiek galā eiropiešiem:

• Kādas varētu būt sekas tam, ka „Eiropai” neizdotos tikt galā ar  esošajiem izaicinājumiem? („Kam mums vajadzīga Eiropas Savienība?”)
• Kāda sadarbība nepieciešama Eiropas līmenī, lai varētu risināt krīzi? („Kas ir jāizdara?”)
• Kā atbildes uz šiem diviem jautājumiem var pārvērst darbībās, kas palīdzētu ES padarīt efektīvāku un palīdzētu panākt plašāku sabiedrības atbalstu? („Kā lai to izdara?”)

Projektā paredzētās darbības

Projekta ietvaros izveidota konsultatīva grupa un atspoguļojuma grupa. Konsultatīvā grupa nodrošina konsultācijas un iedvesmu rīcībpolitiku veidotājiem, Eiropas pilsoņiem un dalībvalstīm rūpīgai jaunā līguma izstrādei. Atspoguļojuma grupā iekļauti viedokļa veidotāji un līderi no dažādām ES dalībvalstīm, kuriem ir neviltota interese panākt veiksmīgu Eiropas integrāciju. Tāpat šie cilvēki ir arī reālistiski un pragmatiski, vienlaikus esot spējīgiem arī domāt „ārpus rāmja” un gataviem komunicēt, izmantojot medijus.   

Konsultatīvā grupa apvieno atzītus rīcībpolitiku veidotājus, akadēmiķus, NVO pārstāvjus un citas ieinteresētās puses, proti, bijušos un esošos valstu un Eiropas līderus no dažādiem sektoriem un dažādu kvalifikāciju.

Pirmajā projekta posmā tika sagatavots ziņojums, kas iezīmēja Eiropas nākotnes stratēģiskās izvēles. Ziņojums ir tieši saistīts ar atspoguļojuma grupas darbu un diskusijām un papildināts ar datiem, ko nodrošinājusi konsultāciju grupa. Šī grupa tikusi izveidota no prominentiem Eiropiešiem no politikas, biznesa, akadēmiķu un pilsoniskās sabiedrības aprindām. Šis ziņojums analizē „Savienības stāvokli”, apraksta būtiskos izaicinājumus, kam Eiropa stājas pretim, un piedāvā piecas potenciālas stratēģiskas izvēles Eiropas nākotnes integrācijā. 

No 2014. janvāra līdz aprīlim par ziņojumu notiks tālākas pilsoņu, politiķu, rīcībpolitiku veidotāju un galveno ieinteresēto pušu diskusijas aptuveni 50 dažādos pasākumos daudzās Eiropas Savienības valstīs, lai nāktu klajā ar idejām nākotnes rīcībai. Pēc tam balstoties uz debašu iznākumu tiks izstrādāts piedāvājums Jaunajam Eiropas līgumam, kurš iekļaus konkrētas rekomendācijas un idejas, kuras tiks prezentētas jaunajai Eiropas Savienības vadībai pēc Eiropas parlamenta vēlēšanām 2014. gada maijā. Tas būs laiks, kad tiks pieņemtas stratēģiskās izvēles par Eiropas ilgtermiņa nākotni. 

Viens no Jaunā Eiropas līguma projekta mērķiem ir veicināt plašākas sabiedrības debates par Eiropas Savienības nākotni gan Eiropas gan valstu līmenī, iesaistot ne tikai rīcībpolitikas veidotājus, bet arī pilsoņus. Tas paredzēts, lai nodrošinātu jaunu, bet arī reālistisku domāšanu un idejas par to, kā labāk tikt galā ar Eiropas izaicinājumiem. Tāpat tam vajadzētu palīdzēt mazināt nesakritības viedoklī par Eiropas nākotni starp dalībvalstīm un pat pašās valstīs.

Jauns Eiropas līgums var būt veiksmīgs tikai, ja pilsoņi, pilsoniskā sabiedrība un citas ieinteresētās puses ir iesaistītas tā veidošanā. Analīze un izvēles, ko izstrādājusi atspoguļojuma grupa un kas pārspriesta ar konsultāciju grupu, nodrošinās pamatu plašākām visas Eiropas debatēm. Tās tiks apspriestas arī valstu līmenī, lai nodrošinātu atgriezenisku saiti, identificētu „sarkanās līnijas” un sāktu plašāku valsts  un starptautisku diskusiju par Eiropai priekšā esošajām izvēlēm. Šī posma mērķis ir noskaidrot, vai kāda viena vai vairāku prezentēto izvēļu kombinācija varētu tikt izmantota par pamatu Jaunajam Eiropas līgumam. Debates dalībvalstis norisināsies no 2013. gada decembra līdz aprīlim 3 dažādos formātos.  

Pilsoņu konsultatīvās grupas

Pilsoņu konsultatīvās grupas ir viens no formātiem, kādos norisināsies diskusijas. Tās paredz to, ka kopā tiks aicināti nejauši izvēlēti pilsoņi, kas nodrošinās atgriezenisko saiti un papildus idejas ekspertu diskusijai par stratēģiskajām izvēlēm Eiropas nākotnei. Pilsoņu konsultatīvās grupas tiks organizētas 10 Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tās organizēs domnīcas un NVO ar fondiem valstīs, kas iesaistīti projektā.

Sabiedrības ieinteresēto pušu debates

15 dalībvalstīs tiks organizētas sabiedriskas paneļu debates, iesaistot plašu spektru ieinteresēto pušu: pārstāvjus no pilsoniskās sabiedrības, uzņēmējiem, darba devējiem un arodbiedrībām, domnīcām un medijiem, rīcībpolitiku veidotājiem no valsts reģionu un vietējā līmeņa. Atspoguļojuma grupas dalībnieki piedalīsies šajās debatēs, un tās kļūs par tās izveidotā atspoguļojuma daļu.

Būtisko rīcībpolitikas veidotāju debates

Vēl viens formāts, kas tiks izmantots, lai ievāktu informāciju, būs debates ar būtiskiem rīcībpolitikas veidotājiem, kas tiks organizētas 15 dalībvalstīs. Debatēs tiks iesaistīti arī valsts līmeņa pārstāvji likumdevējos, kuri strādā ar Eiropas Savienības jautājumiem, valstu valdību pārstāvji, viņu vecākie padomdevēji un augstākā līmeņa ierēdņi, būtiski reģionu pārstāvji un atspoguļojuma un/vai konsultatīvās grupas dalībnieki no konkrētās dalībvalsts.

Pirmais projekta ziņojums ir pieejams šeit.

Jūs esat aicināti sekot Jaunā Eiropas līguma projekta twitter kontam.

Tāpat esat aicināti apmeklēt Facebook lapu.