ANOTĀCIJAPētījuma rezultāti liecina, ka vēlēšanu kārtības maiņai (iespēja balsot tikai vienā iecirknī, kurā vēlētājs ir reģistrēts) nav tik nozīmīga ietekme uz respondentu lēmumu par līdzdalību Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2003.gada 12.jūnijā, kā motivācijai balsot, ja šīs vēlēšanas pilsonis atzīs par nozīmīgu iekšpolitisku un ārpolitisku notikumu.
Tomēr jaunā procedūra var samazināt līdzdalības līmeni divās grupās – starp lielo pilsētu iedzīvotājiem, kuri agrāk varēja izvēlēties starp daudziem iecirkņiem, un starp tiem, kuru dzīvesvieta nesaskan ar pieraksta (deklarēto). Daļai respondentu jaunā balsošanas kārtība izraisījusi negatīvas asociācijas ar padomju laikiem un bažas, ka valsts var kontrolēt iedzīvotāju elektorālo uzvedību.
Pilsoņu motivāciju piedalīties EP vēlēšanās visvairāk ietekmēs kandidātu personības, kā arī vēlētāju izpratne par EP nozīmi un darbību, liecina respondentu atbildes. Attieksme pret ES neietekmē lēmumu piedalīties vai nepiedalīties EP vēlēšanās. Respondenti atzinuši, ka viņiem trūkst informācijas par Eiropas Parlamentu, kā arī par vēlēšanu kārtības izmaiņām un to iemesliem, kā arī par kandidātiem.
Pētījuma ietvaros 2004.gada janvārī veiktas 3 fokusgrupu diskusijas (ar respondentiem, kam dzīvesvieta neatbilst pieraksta vietai, Rīgas rajona iedzīvotājiem, rīdziniekiem, kas vasarās nedēļas nogales pavada ārpus Rīgas). Rezultāti apkopoti atskaitē Pētījuma kvalitatīvais posms – fokusa grupu diskusijas.
2004 gada janvārī – februārī tika veikta kvantitatīvA Latvijas balsstiesīgo iedzīvotāju reprezentēja aptauja. Rezultāti apkopoti atskaitē Pētījuma kvantitatīvais posms – Latvijas pilsoņu aptauja.
Vēlētāju attieksme pret vēlētāju reģistrācijas un balsošanas kārtību Eiropas parlamenta vēlēšanās