Pētījums

Valodas lietojums Latvijas elektroniskajos medijos: likumdošana un prakse


Gads:
2004
Organizācija:
Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS


Autori

Providus


Gandrīz jau desmit gadus pastāv un tiek ievēroti radio un televīzijas likumā ieviestie striktie svešvalodu lietošanas ierobežojumi gan sabiedrisko, gan komerciālo raidorganizāciju programmās: raidlaika apjoms svešvalodās sabiedriskajās organizācijās nevar pārsniegt 20 procentus, bet komerciālo raidstaciju programmās 25 procentus no gada raidlaika.

2003. gada jūnijā Satversmes tiesa atzina 25 procentu svešvalodas lietojuma ierobežojumu komerciālo raidorganizāciju programmās par neatbilstošu Satversmes 100.pantam par vārda brīvību un spēkā neesošu.

Savukārt attiecībā uz sabiedriskajām raidorganizācijām, Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīziju (LTV), svešvalodu lietošanas ierobežojumi vēl arvien ir spēkā.

Kopš elektronisko mediju jomā tiek īstenota šāda valodas politika, var secināt, ka tā nav izdevusies. Viens no faktoriem, kas liecina par mazākumtautību auditorijas neveiksmīgu piesaisti un segregāciju radio un televīzijas jomā, ir tas, ka, neskatoties uz to, ka latviešu valodas zināšanu līmenis Latvijā dzīvojošo mazākumtautību starpā pieaug, latviski raidošo televīziju un radio programmu popularitāte šajā auditorijā nepalielinās, bet gan liela daļa, piemēram, krievvalodīgo iedzīvotāju izvēlas Krievijas televīzijas kanālus. Tāpēc var secināt, ka mediju politikas veidošanā ir jāpievērš lielāka uzmanība tam, lai informācija skatītājiem un klausītājiem tiktu sniegta tajā valodā, kurā auditorija vēlas to dzirdēt.

Pētījumā galvenā uzmanība tika pievērsta elektroniskajiem sabiedrības saziņas līdzekļiem – radio un televīzijai – trīs iemeslu dēļ.:

Pirmkārt, pētījumu dati pierāda, ka Latvijas sabiedrība kopumā visbiežāk pauž uzticēšanos skolām, televīzijai un radio.
Otrkārt, atšķirībā no preses, tā ir joma, kurā Latvijas valsts, izmantojot likumdošanu, īsteno stingrākas kontroles un uzraudzības funkcijas. Šajā jomā notiek arī valsts politikas plānošana.
Treškārt, līdz šim ir pievērsta samērā maza uzmanība LR un LTV raidorganizāciju darbībai sabiedrības integrācijas aspektā.

Pētījumā autore analizēja divas problēmas:

  • Kāda ir valodas ierobežojumu ietekme uz LR un LTV programmu veidošanu mazākumtautību valodās;
  • Kāda bijusi 25% valodas ierobežojumu komerciālo raidorganizāciju programmās ietekme uz mazākumtautību auditorijas piesaisti Latvijas informācijas telpai.
  • Šo problēmu analīze tiek veikta, balstoties uz diviem pamatprincipus:

  • Viens no sabiedrisko raidorganizāciju uzdevumiem ir veidot mazākumtautību auditorijai domātas programmas, kas veicinātu mazākumtautību valodas un kultūras attīstību;
  • viens no sabiedrības integrācijas rādītājiem ir auditoriju skatīšanās un klausīšanās paradumi attiecībā uz vietējām televīzijas un radio programmām.
  • Pētījuma nobeigumā autore izvirza vairākus ieteikumus valodas lietojuma uzlabošanai elektroniskajos masu saziņas līdzekļos Latvijā:

  • LTV un LR raidorganizāciju kanālos 40 procentus no gada raidlaika atvēlēt raidījumiem mazākumtautību valodās, tādējādi veidojot līdzsvarotu un daudzpusīgu programmu visām sabiedrības grupām;
  • Izvēloties LTV un LR programmu raidījumu apjomu un saturu mazākumtautību valodās, veidot to, balstoties uz iedzīvotāju aptauju datiem par šādu programmu pieprasījumu un mazākumtautību auditorijas attieksmes novērtējumu.
  • papildināt vienošanos par nacionālā pasūtījuma izpildi LTV ar nosacījumu, ka Latvijas Televīzijas uzdevums otrajā kanālā ir veidot integrācijas sleju, kurā būtu iekļauti raidījumi ne tikai krievu valodā, bet arī citās Latvijā dzīvojošo mazākumtautību valodās. Nodrošināt šiem raidījumiem nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem. Palielināt ziņu raidījumu apjomu krievu valodā LTV otrajā kanālā.
  • Nepieciešams nodrošināt finanšu līdzekļus, lai LTV un LR programmas būtu uztveramas visā Latvijas teritorijā.
  • Veidot mūsdienām atbilstošas sabiedrības integrācijas politikas vadlīnijas, pārstrādājot Valsts programmu “Sabiedrības integrācija Latvijā”. Attiecībā uz sabiedrības informācijas līdzekļiem atsevišķu uzmanību pievērst radio un televīzijas lomai dialoga veicināšanā starp latviešiem un Latvijā dzīvojošo mazākumtautību pārstāvjiem.
  • Ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu, mediju politikas veidošanā par valodas lietojumu komerciālajās raidorganizācijās ir jāizmanto metodes, kas balstītos uz informācijas pieejamību auditorijai un nevis uz valodas lietošanas ierobežojumiem. Svītrot Radio un televīzijas likuma 19. panta 1. daļu: “Katram raidījumam jānotiek vienā valodā – raidījuma valodā. Raidījuma fragmenti citās valodās jānodrošina ar tulkojumu (dublējot, ieskaņojot vai subtitrējot). Šis noteikums neattiecas uz valodas mācību raidījumiem un mūzikas skaņdarbu izpildījumiem.”
  • Ļaut, lai auditorijas pieprasījums nosaka komerciālajās raidorganizācijās izmantojamo valodu. Tādā veidā tiks īstenots Valsts programmā “Sabiedrības integrācija Latvijā” ietvertais pamatprincips, ka raidlaika sadalījumā valsts un citās valodās mērķis ir “informācijas pieejamība auditorijai”.
  • Izvērtēt risinājuma variantus, kas nodrošinātu mazākumtautību interešu pārstāvniecību NRTP sastāvā.
  • Valodas proporciju kontroles vietā NRTP pievērst lielāku uzmanību, lai raidorganizācijas savu darbību veiktu saskaņā ar iesniegto vispārējo programmas koncepciju, iekļaujot programmās ziņu un informatīvus raidījumus par Latvijas aktualitātēm. NRTP ir jāseko, lai nenotiktu neatļauta citu valstu programmu retranslācija vietējo komerciālo raidorganizāciju programmās.
  • (pdf Valodas lietojums Latvijas elektroniskajos medijos: likumdošana un prakse (735.51 KB)pdf)

    (pdf Language use in Latvian radio and television: legislation and practice (725.93 KB)pdf)


    Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

    Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!