Pieņemot, ka robežu kontrole un migrācijas plūsmu vadība tradicionāli tiek uzskatīta par nācijas valsts kompetenci, Eiropas kopienu pamatlīgumi neparedzēja pārnacionālu sadarbību šajā jomā. Bet, Eiropas Savienībai izveidojoties, ir notikusi pakāpeniska politiku saplūšana, kā arī Eiropas līmeņa iesaistīšanās kopēja tiesiska ietvara izveidē trešo valstu iedzīvotāju uzņemšanas un uzturēšanās apstākļu jautājumos.

Tomēr virzība uz vienotu ES pieeju imigrācijas jautājumā ne vienmēr saskan ar nacionālajām interesēm un gaidām, kuras bieži vien ir saistītas ar imigrācijas ierobežošanu un ierobežojumu ieviešanu attiecībā uz to, kurš un kāpēc drīkstētu iebraukt, nevis ar kopēju risinājumu pieņemšanu kopējām problēmām. Uz šī fona pētījums prezentē empīriskus datus no Vācijas un Itālijas, pierādot, ka nacionālās intereses un dažādi uzskati par ārzemnieku integrāciju var radīt pretestību efektīvas ES imigrācijas politikas attīstībai.

Towards an European Immigration Policy: Between Emerging Supranational Principles

Ja nedarbojas saite, lūdzu ziņojiet admin@politika.lv