Pēdējā desmitgadē uzsvars Eiropas Savienības Balkānu politikā ir novirzījies no dienaskārtības, kurā dominē drošības jautājumi saistībā ar karu un tā sekām, uz dienaskārtību, kas fokusējas uz Rietumu Balkānu valstu iespēju pievienoties ES.
Pētījumā tiek apskatīti Horvātijas, Serbijas, Kosovas, Melnkalnes, bijušās Dienvidslāvijas Republikas Maķedonijas un Bosnijas situācijas un to iespājamās iekļaušanās ES attīstības tendences.