Pētījums

Tauvas joslas tiesiskais statuss


Gads:
2001


Autori

Providus


PĒTĪJUMA ANOTĀCIJA

Pētījuma galvenais uzdevums – apzināt tauvas joslas tiesisko statusu un no tā izrietošās sekās, kā arī apkopot atbildīgo institūciju un iedzīvotāju iespējas ietekmēt tauvas joslas tiesiskā režīma pārkāpējus.

Pētījums tika izveidots reaģējot uz masu mēdijos atspoguļotiem gadījumiem par tauvas joslas tiesiskā režīma pārkāpšanu, un dažādu amatpersonu atrunāšanos par to iespējām iedarboties uz pārkāpējiem. Pētījums atbild uz jautājumiem, ko var un nevar darīt tauvas joslā, kā arī sniedz skaidrojumu, kā pašvaldībai rīkoties, lai novērstu pārkāpumus tauvas joslā un kā vides aizsardzības organizācijas var rīkoties, sastopoties ar pārkāpumiem tauvas joslā.

Pētījuma konstatēts, ka patreiz spēkā esošās tiesību normas skaidri nosaka tauvas joslas lielumu, ka arī tās izmantošanas noteikumus. Tiek noteikts šāds tauvas joslas platums – gar privāto ūdeņu krastiem – 4 metri; gar pārējo ūdeņu krastiem – 10 metru; gar jūras piekrasti – 20 metru. Tauvas joslu bez maksas var izmantot šādiem mērķiem:

  1. kājāmgājējiem;
  2. zivju resursu un ūdeņu uzraudzībai;
  3. robežapsardzībai;
  4. vides aizsardzībai un ugunsdrošības pasākumu veikšanai.

Ja zemes īpašnieks ir pārkāpis tauvas joslas publiskās izmantošanas principu, resp. jebkādiem līdzekļiem liedzis vai ierobežojis iepriekš minētos tauvas joslas izmantošanas veidus, vairākām valsts un pašvaldību institūcijām (piem. būvinspekcijām, vides valsts inspektoriem, u.c.), kā arī protams, pašvaldībai pašai, ir pienākums pārtraukt šo nelikumīgo darbību. Pētījuma autores ir apkopojušas vairākus veidus kā valsts institūcijas un pašvaldības var iedarboties uz tauvas joslas režīma pārkāpējiem. Kā radikālākais tiek minēts, ka pašvaldības var nojaukt nelikumīgi uzceltos tauvas joslas ierobežojumus, pēc tam piedzenot no īpašnieka ar to saistītos izdevumus.

Pētījuma autores ir pievērsušas uzmanību arī tādām situācijām, ja pašvaldība (kā galvenā atbildīgā institūcija) nepilda savus ar likumu noteiktos pienākumus. Kā atzīts pētījumā, Latvijā normatīvais regulējums ļauj vides aizsardzības organizācijām kā ieinteresētām personām vides aizsardzības jomā, pārsūdzēt ne vien pašvaldību administratīvos aktus, bet arī prasīt, lai pašvaldības, izpildot ar likumu noteikto pienākumu, izdotu noteiktus administratīvus aktus.

(Tauvas joslas tiesiskais statusspdf)

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!