Pētījuma mērķis ir veicināt savstarpēju sapratni starp Baltijas jūras reģiona valstīm, sniedzot informāciju par valstu kopīgajām un atšķirīgajām tradīcijām un izaicinājumiem.

ANOTĀCIJA

Pētījumā salīdzināta iedzīvotāju aktivitāte, balstoties uz valstu politiskās struktūras vēsturisko un politisko fonu. Apskatīta vēsturiskā demokrātiju izveide Baltijas jūras reģionā, iezīmētas šībrīža valstu politiskās struktūras nacionālajā, vietējā, Eiropas Savienības līmenī, kā arī politisko partiju finansēšanas principi un vēlēšanu tiesību specifika.

Pētījumā skatīta sabiedrības politiskā un sociālā iesaiste, izvērtējot iedzīvotāju aktivitāti vēlēšanās un faktorus, kas to ietekmē – dzimums, vecums, sociālpolitiskās un minoritāšu atšķirības, uzticība politiskajām institūcijām. Tāpat pētīta iedzīvotāju dalība politiskajās partijās un citāda veida organizācijās un asociācijās, kā arī piedalīšanās dažādās nekonvencionālās politiski orientētās aktivitātēs.

Secinājumu daļā pētījuma autori iezīmē vairākas tendences, kas var kalpot kā tēmas tālākiem pētījumiem:

• Nacionālā līmeņa politikā vērojama lielāka iedzīvotāju dalība nekā vietējā vai Eiropas Savienības līmenī
• Minoritātes retāk iesaistās politiskajās un sociālajās aktivitātēs
• Jaunieši ir viena no vismazāk aktīvajām grupām gan piedaloties vēlēšanās, gan iesaistoties organizāciju darbībā
• Baltijas jūras reģionā populārākās organizācijas ir saistītas ar sportu, reliģiju un kultūru

Pētījums sniedz informāciju par dažādām iniciatīvām un pieredzēm katrā no reģiona valstīm, un ir izmantojams, lai veicinātu valsts un nevalstisko organizāciju aktivitātes un iesaistītu iedzīvotājus politiskajos un sociālajos procesos arī starp vēlēšanām, ne tikai vēlēšanu laikā.

(Study on Citizens’ Participation in the Baltic Sea regionpdf) (695.78 KB)