Pētījumā apzinātas esošajos tiesību avotos un tiesu praksē izteiktās galvenās atziņas par sabiedrības līdzdalību teritorijas plānošanas un būvniecības jautājumos, kā arī sniegti praktiski ieteikumi esošās prakses uzlabošanai.
Kā būtiskākos sabiedrisko apspriežu vājos punktus autori min līdzdalības formālo raksturu un izteiktā viedokļa ignoranci, arī iesaistīšanas mehānisma neefektivitāti un atgriezeniskās saites trūkumu.
Pētījuma autori uzsver — sabiedrības līdzdalība nodrošina, ka tiek pieņemts vislabākais iespējamais lēmums sabiedrības interesēs un katra cilvēka iebildumi vai bažas tiek vērtētas un iespēju robežās taisnīgi ņemtas vērā.
