ANOTĀCIJA
Bakalaura darbā, kas aizstāvēts Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Socioloģijas zinātnes nodaļā 2001. gada jūnijā, analizēti Latvijas politiskās elites rekrutācijas procesi 7. Saeimas laikā. Tiek aplūkoti politisko rekrutāciju raksturojošie apstākļi un, izmantojot dokumentu analīzi, noteikti rekrutācijas visizplatītākie avoti. Pētījuma gaitā tiek analizētas arī vairākas blakusproblēmas – kā piemēram dzimuma, vecuma, izglītības u.c. loma politiskajā rekrutācijā, dažādu elišu sfēru savstarpējās saistības iemesli utml. Pētījuma pamathipotēze, kas izvirzīta balstoties uz teorētiskajiem avotiem un agrākveiktajiem praktiskajiem pētījumiem, norāda uz 7. Saeimas laika politiskās elites pašatražošanās tendencēm: 7. Saeimas laika Latvijas politiskā elite ir pašatražojoša – tās galvenais rekrutācijas avots ir politiskās varas strata.
Bakalaura darbs sastāv no četrām daļām. Pirmajā daļā izklāstīti teorētiskie problēmas aspekti – apskatītas teorijas, kas analizē rekrutācijas procesus un uzrādīti galvenie zinātniskajā literatūrā minētie rekrutācijas avoti. Otrajā darba daļā veikts Latvijas politiskās elites rekrutācijas vispārīgs apskats, aplūkojot politisko rekrutāciju padomju laikā un iztirzājot padomju laika politiskās elites likteni pārmaiņu periodā. Trešajā daļā problēmas skaidrībai diskutēts elites jēdziens un mēģināts noteikt atbilstošāko definīciju elites sastāva konstatēšanai. Savukārt ceturtā darba daļa veltīta politiskās elites rekrutācijas procesu analīzei 7. Saeimas laikā: sniegts empīriskā pētījuma apraksts, rekrutācijas procesa apskats pēcatmodas laikā un būtiskāko rekrutācijas avotu iztirzājums. Pielikumā sniegts detalizēts izklāsts par Latvijas politisko eliti veidojošajiem pārstāvjiem, uzrādīts to sadalījums pēc pārstāvētās darbības sfēras, dots veiktajā pētījumā iegūto datu grafisks attēlojums.
Darba galvenie secinājumi norāda uz politiskās elites pašatražošanos politiskās stratas ietvaros, uzrādot arī samērā plaši izplatītu ekonomiskās un politiskās varas saistību, horizontālās mobilitātes prevalēšanu pār vertikālo un potenciālo elites locekļu izredžu atkarību no paziņu loka un pieejamo resursu apjoma. Papildus uzmanību ieteikts pievērst esošo elites locekļu bērnu karjerām un dzīves ceļiem, norādot uz elites pārstāvju plašākām iespējām sniegt savām atvasēm kvalificētāku izglītību un pieredzi kā citiem valsts iedzīvotājiem, tādējādi iespējams veidojot pārmantojamību elites ietvaros nākotnē. Kā būtiska politiskās elites rekrutācijas pazīme tiek uzsvērta tieksme saglabāt varu nevis konkrētu personību rokās, bet gan konkrētu interešu grupu, varas nesēju loka ietvaros.
Politiskās elites rekrutācijas avoti Latvijā (7. Saeimas laikā)
(latviski, PDF, 1 534 KBpdf)