Pētījums

Pirmsiestāšanās procesa ES monitorings: minoritāšu aizsardzība


Gads:
2001
Organizācija:
Atvērtās sabiedrības institūts Budapeštā (OSI)


Autori

Providus


PĒTĪJUMA ANOTĀCIJA

Atvērtās sabiedrības institūta Pirmsiestāšanās ES monitoringa programma piedāvā neatkarīgu analīzi par 10 kandidātvalstu atbilstību dalības politiskajiem jeb Kopenhāgenas kritērijiem. Ziņojumus izstrādājuši neatkarīgi eksperti vai organizācijas katrā no kandidātvalstīm, balstoties uz metodoloģiju, ko institūts veidojis ar starptautiskas konsultatīvas padomes palīdzību. Katru ziņojumu projekta stadijā recenzējuši attiecīgās valsts eksperti un konsultatīvā padome.

Pētījums sastāv no ievada, pārskata par minoritāšu aizsardzību ES pirmsiestāšanās procesā, kā arī no 10 ziņojumiem par minoritāšu stāvokli katrā no kandidātvalstīm. Portālā publicējam pētījuma ievadu, vispārējo pārskatu un ziņojumu par stāvokli Latvijā.

MINORITĀŠU AIZSARDZĪBA LATVIJĀ

Pētījuma pirmējā teksta autors ir Boriss Kolčanovs.

90. gados, drīz pēc komunistisko režīmu sabrukuma Centrālajā un Austrumeiropā, vairākas šī reģiona valstis izteica vēlēšanos iestāties Eiropas Savienībā. 1993. gadā, reaģējot uz šo lūgumu, Eiropas Savienības Ministru padome tikšanās laikā Kopenhāgenā izvirzīja politiskus kritērijus iestāšanās ES (tā saucamie Kopenhāgenas kritēriji). Viens no kritērijiem, kuriem jāatbilst ES kandidātvalstij ir, lai tajā tiktu nodrošināta to institūciju stabilitāte, kuras garantē cieņu pret minoritātēm un to aizsardzību. Šī pētījuma mērķis ir noskaidrot Latvijas progresu šajā jomā.

Pētījums sadalīts piecās daļās. Pirmajā daļā tika izklāstītas galvenās atziņas, kā arī tika novērtēta ES loma Latvijas minoritāšu politikas jomā. Otrā daļa sniedz vispārēja rakstura informāciju, kura palīdz lasītājam iepazīties ar Latvijas etnisko un lingvistisko situāciju, pilsonības problēmu un naturalizāciju, sapratnes trūkumu starp latviski un krieviski runājošajiem, kas bieži vien izpaužas preses izdevumos. Trešajā daļā tika apskatīta minoritāšu aizsardzības normatīvā bāze, tai skaitā pievienošanās starptautiskajiem minoritāšu aizsardzības dokumentiem un attiecīgā Latvijas likumdošana, kā arī tika analizēta šo normu piemērošana tādās sfērās, kā minoritāšu identitāte, valodas lietošana, nodarbinātība, izglītība, masu saziņas līdzekļi, piedalīšanās sabiedriskajā dzīvē un aizsardzībā no rasu naida. Ceturtajā daļā tika apskatītas esošas minoritāšu aizsardzības institūcijas, tai skaitā valsts un sabiedriskās organizācijas, un to darbība.

Galvenais šī pētījuma secinājums ir tāds, ka nav iespējams sniegt viennozīmīgu novērtējumu minoritāšu aizsardzības sistēmas attīstībai Latvijā, jo atsevišķās sfērās pēdējo gadu laikā ir ievērojams progress, taču tajā pašā laikā citās sfērās ir vērojama pasliktināšanās. Pētījuma piektajā daļā tika ieteiktas rekomendācijas Latvijas valdībai minoritāšu aizsardzības uzlabošanas nolūkos, tai skaitā sakarā ar izglītības reformu, Vispārējās nacionālo minoritāšu aizsardzības konvencijas ratifikāciju, naturalizāciju, nepilsoņu integrāciju un Valsts integrācijas programmas īstenošanu.

Pirmiestāšanās proces ES monitorings: minoritāšu aizsardzība

Tituls, pateicības, priekšvārds, ievadvārdi
(LV (90 Kb)pdf)
(RU (118 KB)pdf)
(EN (54Kb)pdf)

Minoritāšu aizsardzība pirmsiestāšanās procesā ES
(LV (292 Kb)pdf)
(RU (347 Kb)pdf)
(EN (259 Kb)pdf)

Minoritāšu aizsardzība Latvijā
(LV (224 Kb)pdf)
(RU (290Kb)pdf)
(EN (228 Kb)pdf)

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!