Pētījums

Pilsoniskās sabiedrības veidošanās Latvijas lielākajās pilsētās un etniski neviendabīgākajos rajonos Latvijā


Gads:
2005.gada jūnijs
Organizācija:
Baltijas Sociālo zinātņu institūts


Autori

Providus


Pilsoniskās sabiedrības veidošanās Latvijas lielākajās pilsētās un etniski neviendabīgākajos rajonos Latvijā.

Anotācija

Turpinot pētījumu ciklā “Ceļā un pilsonisko sabiedrību” veikto izpēti, BSZI jaunākie dati no 7 Latvijas lielākajām pilsētām un 5 etniski neviendabīgiem rajoniem noskaidro pilsoņu un nepilsoņu uzskatus un attieksmi pret Latvijas valsti, pilsonību, valodu, etniskajām attiecībām, informācijas iegūšanas iespējām un sabiedrības integrācijas procesu.

Autori secina, ka pilsoņi gandrīz divreiz biežāk nekā nepilsoņi lepojas ar to, ka ir Latvijas iedzīvotāji, taču abās grupās šis rādītājs ir samazinājies kopš 2000.gada. Pieaugusi arī cilvēku vēlme doties prom no Latvijas, kā arī mazinājusies apņemšanās aizstāvēt Latvijas neatkarību, ja tā tiktu apdraudēta, toties nepilsoņu vidū ir pieaugusi vēlme iegūt Latvijas pilsonību.

Apmierinātība ar demokrātiju Latvijā nav būtiski mainījusies kopš 1997.gada, iedzīvotāju viedoklim daloties uz pusēm, un nemainīga palikusi arī tendence, ka pilsoņi un latvieši ir vidēji par 10-20% apmierinātāki nekā nepilsoņi un cittautieši.

Pētījumā konstatēts, ka latvieši biežāk nekā cittautieši uzskata tautību par nozīmīgu savā dzīvē – tā domā 65% latviešu, 41% krievu, 24% citu tautību pārstāvju. Krasi atšķiras arī latviešu un cittautiešu vērtējums par būtiskiem etnopolitikas jautājumiem un tieši šī politika ir viens no sabiedrību šķeļošajiem faktoriem. Piemēram, valsts īstenoto integrācijas politiku atbalsta ap 60% latviešu un 43% cittautiešu, kaut arī vairums iedzīvotāju (ap 85%) domā, ka Latvijā būtu jāpanāk vienota, vienas kopienas sabiedrība, kurā kopā dzīvo dažādu tautību cilvēki. Līdzīgi kā 2000. gada aptaujā vairāk par pusi respondentu etniskās attiecības Latvijā vērtē kā apmierinošas, tomēr nedaudz pieaudzis to pilsoņu un nepilsoņu skaits, kas tās uzskata par sliktām.

Autori snieguši arī ieteikumus integrācijas procesu veicināšanai – turpināt atbalstīt mazākumtautību sabiedriskās organizācijas; vairāk iesaistīt minoritātes tādu lēmumu pieņemšanā, kas tieši tās skar; veidot partnerības starp mazākumtautību un latviešu skolām, pašdarbības kolektīviem, pašvaldībām dažādos reģionos; veicināt dažādu līmeņu lēmumu pieņēmēju un nozaru speciālistu pieredzes apmaiņa un sadarbība integrācijas jautājumos; plānojot tālāko politiku jāizvērtē iepriekšējo lēmumu efektivitāte.

Pilsoniskās sabiedrības veidošanās Latvijas lielākajās pilsētās un etniski neviendabīgākajos rajonos Latvijā

(Pievienotais failspdf)

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!