Pētījums veikts no 2002. gada 1. augusta līdz 5. oktobrim, kontentanalīzē iekļaujot četrus nacionālos laikrakstus (Diena, Neatkarīgā Rīta Avīze, Час, Телеграф) un trīs rajonu laikraksti (Valmieras rajona Liesma, Ventspils rajona Ventas Balss un Rēzeknes rajona Rēzeknes Vēstis), bet diskursa analīzē papildus iekļauti Kurzemes Vārds (latviešu un krievu val.), Ludzas Zeme, Malienas Ziņas, Saldus Zeme, Zemgales Ziņas, Новая Газета.
Pētījuma ietvaros izvirzīti trīs galvenie mērķi:
Pētījuma rezultāti apkopoti autoru secinājumos, kā arī kontentanalīzes datu tabulās. Tostarp autori konstatējuši, ka pētāmajā presē pirms vēlēšanām maz bijis diskusiju un viedokļu konfrontācijas, trūcis plašas kontekstuālās analīzes, vispārīgās problēmas nav konkretizētas indivīda līmenī, neparādās ierindas pilsoņu un sociālo grupu pieredzes, vērojama tendence sekot politiķu rosinātiem pseidonotikumiem.
Priekšvēlēšanu tematikas izvēlē dominē iekšpolitikas jautājumi, preses materiālos visbiežāk sastopama neitrāla attieksme. Pētījumā analizēta arī medijos ievietotās politiskās reklāmas un medija žurnālistiskā satura korelācija.
Pētnieki secina, ka jēdziena “divas informācijas telpas” iesakņošanos sekmē paši politiskie komunikatori, jo “labējās” partijas neuzrunā un neiekļauj krievvalodīgos pilsoņus, tāpēc tuvināšanās var notikt, ja puses atteiksies no vienkāršotām attieksmju interpretācijām.
Pilsoniskās sabiedrības attīstība un sabiedrības integrācija