Pētījums

Pilsoniskā izglītība Eiropas skolās


Gads:
2005. gada jūnijs


Autori

Providus


Šis pētījums apskata Eiropas Savienības valstu pieejas pilsoniskās izglītības ieviešanai sākumskolās, pamatskolās un vidusskolās 2004./2005.m.g. Pētījumā aplūkoti, piemēram, tādi jautājumi kā, vai pilsoniskā izglītība ir integrēta mācību programmā vai arī pasniegts kā atsevišķs priekšmets, kā skolnieki tiek novērtēti un kā tiek sagatavoti skolotāji sociālo zinību mācīšanā.

Salīdzinošajā pētījumā izmantots arī Eiropas Padomes veikums tās projektā „Izglītība demokrātiskai pilsonībai”.

Pētījumā konstatēts, ka, lai gan atsevišķas valstis terminu atbildīga pilsonība nelieto burtiski šādā formā, jēdziens tādā vai citādā veidā ir klātesošs visu valstu oficiālajos izglītības politikas dokumentos.

Kopumā pilsoniskā izglītība tiek uzskatīta par izglītības pamatuzdevumu. Taču veidi kādā tā ir iekļauta izglītības programmā atšķiras dažādās valstīs un izglītības pakāpēs.

Visās Eiropas valstīs tiek uzsvērta iesaistošas skolas kultūras veicināšanas nozīme, kad ikviens, kas dzīvo saskarē ar skolu, tiek iekļauts tās pārvaldē un lēmumu pieņemšanā. Pastāv dažādas skolēnu pārstāvniecības formas (klases pārstāvju ievēlēšana, skolēnu padomju vai parlamenta dibināšana skolā, pārstāvniecība skolas vadībā, skolēnu savienību vai asociāciju dibināšana).

Lielākajā Eiropas izglītības sistēmu daļā skolēnu pilsoniskās izglītības vērtēšanas kritērijus un metodes nosaka skolotāji vai skolas direktors. Atsevišķas valstis šajā jomā ir ieviesušas rekomendācijas vai standarta kritērijus.

Lielākajā daļā valstu sākumskolas skolotāji ir visu priekšmetu pasniedzēji, kas var mācīt gandrīz visus priekšmetus, ieskaitot arī pilsonisko izglītību. Pamatskolā un vidusskolā tie ir viena vai vairāku (līdz trīs) priekšmetu speciālisti. Tomēr skolotāji reti kad tiek apmācīti kā pilsoniskās izglītības speciālisti, un par šo priekšmetu vairumā gadījumu atbildīgi ir sociālo zinātņu, vēstures, filozofijas vai ētikas skolotāji.

Tikai pusē no visām valstīm pilsoniskā izglītība pastāvīgi ir iekļauta pedagoģisko pamatstudiju programmās. Septiņas valstis piedāvā īpaši tai veltītas skolotāju izglītības programmas. Tiek atzīts, ka visās valstīs pilsoniskā izglītība ir iekļauta skolotāju tālākizglītības programmās.

Pilsoniskā izglītība Eiropas skolās

(angliski, PDF)


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!