Pētījuma galvenais mērķis ir izprast Ukrainas civiliedzīvotāju Latvijā veidoto nevalstisko organizāciju (NVO) attīstības dinamiku, identificēt to panākumu faktorus, izaicinājumus un ilgtspējas perspektīvas.

Ukrainas civiliedzīvotāju pašorganizēšanās un pilsoniskā aktivitāte Latvijā ir īpaši izceļama parādība, ņemot vērā, ka iepriekšējos gados jauniebraucēju līdzdalība Latvijā, līdzīgi kā daudzviet Eiropas Savienībā ir bijusi fragmentāra un problemātiska.

Pētījums apvieno padziļinātās intervijas ar četrpadsmit ukraiņu dibinātu NVO līderiem un sešām intervijām ar Latvijas atbalsta struktūru (NVO un pašvaldību) pārstāvjiem. Tāpat veikta piolitikas dokumentu un grantu programmu analīze, kā arī izmantoti PROVIDUS iepriekšējie pētījumi par Latvijas sabiedrības jaunpienācēju integrācijas un līdzdalības politiku Latvijā.

Analizējot organizāciju dzīvotspēju, secināts, ka, lai gan tās demonstrē apņēmību un pielāgošanās spējas, to ilgtspēja ir apdraudēta. Pašlaik lielākais izaicinājums ir atkarība no projektu finansējuma īstermiņa cikliem un nenoteiktība pēc krīzes grantu beigām, kas rada pastāvīgu “cīņu par līdzekļiem”. Papildu grūtības sagādā valodas barjera, administratīvais slogs, atskaišu sarežģītība un līderu izdegšanas risks, kā arī atsevišķu NVO līderu iespējamā atgriešanās Ukrainā.

Vērtējot ukraiņu NVO pieredzes replicējamību uz citām imigrantu grupām, jāsecina, ka teorētiski būtu iespējams arī turpmāk izmantot modeli “krīzes nauda + mentors + lokāls koordinators”. Tomēr paši ukraiņu līderi uzsver savas situācijas unikalitāti – īpaši augsto sabiedrības empātijas līmeni (Krievijas iebrukuma kontekstā) un pašu ukraiņu bēgļu spēcīgo emocionālo motivāciju, kas saistīta ar cīņu par savu valsti, – faktorus, kurus būtu grūti atkārtot citām patvēruma meklētāju kopienām. Tāpat jāņem vērā katras kopienas specifiskais lielums, vajadzības un sabiedrības attieksme.

Pētījums pieejams šeit.

Pētījums tapis ar British Council pārstāvniecības Latvijā atbalstu. Par pētījuma saturu atbild domnīca Providus.