Pētījums

Pētījums: Ekspatrianti Latvijā


Gads:
2013
Organizācija:
Baltic Consulting


Autori

Providus


Foto: masochismtango

Izglītotu speciālistu imigrācija atstāj pozitīvu iespaidu uz inovācijām, palielina ārējās tirdzniecības apjomu, samazina sociālo nevienlīdzību un palielina produktivitāti. Tieši tādēļ ekspatriantu piesaiste ir tik augstu Eiropas politikas prioritāšu sarakstā, un konkurence par augsti izglītotu speciālistu piesaisti tikai pieaug.

Mūsdienu pasaulē aizvien vairāk vadītāji, darbinieki un studenti dzīvo un strādā ārpus savas dzimtās valsts robežām. Šajā zināšanu un tehnoloģiju laikmetā izceļošana nav nekas neparasts, un faktori, kas ietekmē vēlmi pamest savu dzimteni un pārcelties uz dzīvi citviet, ir dažādi.

Par ekspatriantiem tiek dēvēti izglītoti cilvēki, kas dodas strādāt vai studēt ārzemēs ar mērķi uzlabot savas profesionālas iemaņas vai gūt atšķirīgu pieredzi. Turpretim cilvēki, kuri ir spiesti pamest savu dzimto valsti grūtu dzīves vai darba apstākļu dēļ, tiek saukti par migrantiem. Tādējādi ekspatrianti parasti ir augsti kvalificētas personas, kas ieguvušas vismaz augstāko izglītību un pārceļas dzīvot, strādāt vai studēt uz citu valsti uz vismaz sešiem mēnešiem.

Par ekspatriantiem tiek dēvēti izglītoti cilvēki, kas dodas strādāt vai studēt ārzemēs ar mērķi uzlabot savas profesionālas iemaņas vai gūt atšķirīgu pieredzi.

Ekspatriācijas iemesli var būt dažādi. Džūlija Ričardsone (Julia Richardson) un Stīvs Makkenns (Steve Mckenna) veica pētījumu, lai noteiktu galvenos motīvus, kas ietekmē ekspatriantu lēmumu pārcelties uz citu valsti. Lielākoties ekspatrianta izvēli noteica iespēja atklāt un izbaudīt jaunu kultūru, vēlme aizbēgt no kaut kā savā valstī, vēlme iegūt augstāku atalgojumu un vajadzība veidot karjeru.

Augsti izglītotu, pieredzējušu un kompetentu speciālistu piesaiste rada pozitīvu ietekmi uz ekonomiku, un šajā gadījumā uzņemošā valsts ir ieguvēja no ekspatriācijas. Ekspatrianti nodrošina valstī trūkstošās un pieprasītās prasmes un ir zināšanu pārnesēji. Izglītotu speciālistu imigrācija atstāj pozitīvu iespaidu uz inovācijām, palielina ārējās tirdzniecības apjomu, samazina sociālo nevienlīdzību un palielina produktivitāti. Tieši tādēļ ekspatriantu piesaiste ir tik augstu Eiropas politikas prioritāšu sarakstā, un konkurence par augsti izglītotu speciālistu piesaisti tikai pieaug.

Migrācijas plūsmas un tās ietekmējošie faktori

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO, angļu valodā – OECD) globālās skaitīšanas projektā, kas tika īstenots no 2000. līdz 2002. gadam, tika noteiktas galvenās augsti kvalificēta personāla migrācijas tendences. Pētījumā par ekspatriantu lomu un ekonomisko ietekmi secinājām, ka kvalificētu migrantu plūsmai ir pieaugoša tendence un attīstītās valstis gūst labumu no augsti kvalificētu migrantu plūsmām. Tāpat arī novērots, ka visaugstākais ekspatriantu procents ir valstīs ar selektīvu migrācijas politiku, kas balstās uz cilvēku kapitāla kritērijiem. Viens no imigrācijas avotiem šajās valstīs ir starptautiskā studentu mobilitāte.

Ziemeļamerika ir dominējošā teritorija ekspatriantu piesaistē, tomēr arī Eiropa kļūst aizvien pievilcīgāks ekspatriantu galamērķis. Neskatoties uz lielo attālumu, vairums austrumeiropiešu kā pagaidu mītnes vietu izvēlas tieši Ziemeļamerikas valstis. Interesanti atzīmēt, ka ES visvairāk piesaista augsti kvalificētus darbiniekus no Āfrikas un Āzijas– attiecīgi tie ir 13,5% un 9% no visiem ES dzīvojošiem ārzemju ekspatriantiem.

Visaugstākais ekspatriantu procents ir valstīs ar selektīvu migrācijas politiku.

Ekspatriantu plūsmas ietekmē vairāki faktori. Analizējot ESAO datus par migrācijas modeļiem, makro līmenī ir iespējams izdalīt vairākus svarīgākos faktorus, kas nosaka izglītotu cilvēku vēlmi pārcelties uz citu valsti. Politiskā līmenī liela nozīme ir demokrātisko brīvību un cilvēktiesību nodrošināšanai jaunajā mītnes zemē, kā arī veselības un izglītības iestāžu kvalitātei. Otrs būtiskākais faktors ir ekonomiskā situācija valstī. Svarīgākie rādītāji šajā gadījumā ir ienākumu un bezdarba līmenis. Trešā joma, kas ietekmē ekspatriantu plūsmu, ir sociālā situācija, ko raksturo vēsturiskās saites un kopīga valoda. Kā nākamie svarīgākie aspekti ir tehnoloģiju attīstība, kas ietver augsta līmeņa tehnoloģiskās inovācijas, un tiesiskais aspekts – migrācijas politikas atvērtība. Ir būtiski, lai uzņemošajā valstī, būtu pietiekami vienkārša un labvēlīga imigrācijas formalitāšu kārtošanas procedūra.

Migrācijas plūsma Latvijā

Analizējot Latvijas migrācijas plūsmas salīdzinājumā ar Zviedriju, Somiju un Igauniju, jāsecina, ka Latvijā emigrācija ievērojami pārsniedz imigrāciju. Laika posmā no 2001.līdz 2011.gadam no Latvijas aizbrauca 51 282 cilvēki. Arī Igaunijā var novērot līdzīgu situāciju – tur tika zaudēti gandrīz 30 tūkstoši cilvēku.

Pretēji Latvijai un Igaunijai, Zviedrijā un Somijā migrācijas plūsmas ir pozitīvas. Piemēram, Zviedrija ir piesaistījusi 30 reizes vairāk imigrantu nekā Latvija. Vērtējot imigrantu skaitu, Igaunija imigrantu plūsmu ir palielinājusi 14 reizes, Latvija – četras reizes, Zviedrija – par 58,7%, bet Somija – par 55,5%. Somijā un Igaunijā imigrācijas plūsmām ir tendence pakāpeniski pieaugt, savukārt Latvijā lielākais pieaugums bija vērojams 2011.gadā, kad tika koriģēta migrācijas politika. Arī Zviedrijā 2006.gadā bija lielākais pieaugums, ko galvenokārt var izskaidrot ar pagaidu patvēruma tiesību aktiem, kas patvēruma meklētājiem deva tiesības uz viņu lietu atkārtotu izvērtēšanu.

Balstoties uz imigrācijas plūsmas datiem no 2006. līdz 2011.gadam, Latvijai, Igaunijai un Somijai ievērojams imigrācijas plūsmu avots joprojām ir Baltijas jūras reģiona valstis un jo īpaši Krievija. Lielākā Latvijas imigrantu grupa bija no Krievijas – 27,1% no visas imigrācijas plūsmas, kam sekoja Lietuvas iedzīvotāji (10,6%) un Vācijas iedzīvotāji (8,4%).

Dati no 2008. līdz 2011. gadam par uzturēšanās atļaujām, kas personām piešķirtas pirmo reizi, liecina, ka populārākais šo atļauju piešķiršanas iemesls ir ģimene (35,29% no aptaujātajiem), kam seko darbs (19,63%) un izglītība (8,04%). Ģimeni kā iemeslu imigrācijai lielākoties minēja iedzīvotāji no Krievijas (45,5% no piešķirtajām atļaujām), Ukrainas (13,9%) un Baltkrievijas (8%). Darba dēļ uz Latviju pārsvarā imigrēja iedzīvotāji no Ukrainas (34,0%), Krievijas (16,6%) un Moldovas (10,8%), bet izglītības dēļ – no Gruzijas (15,5%), Turcijas(11,0%) un Uzbekistānas (9,2%).

Galvenais iemesls, kāpēc Latvija ir piesaistījusi mazāku imigrantu skaitu salīdzinājumā ar Igauniju, Somiju un Zviedriju, ir vājš augsti kvalificētu imigrantu piesaistes faktoru sniegums. Salīdzinot ar minētajām valstīm, Latviju var raksturot kā valsti ar zemāko brīvību attiecībā uz politisko, pilsonisko un cilvēktiesību ievērošanu. Uz kopējā fona Latvijā ir zemākā veselības un izglītības sistēmas kvalitāte, augstākā bezdarba likme, zemākais IKP uz iedzīvotāju, vājš inovatīvais sniegums un zems migrantu politikas integrācijas indekss.

Galvenais iemesls, kāpēc Latvija ir piesaistījusi mazāku imigrantu skaitu salīdzinājumā ar Igauniju, Somiju un Zviedriju, ir vājš augsti kvalificētu imigrantu piesaistes faktoru sniegums.

Lai palielinātu augstas kvalifikācijas imigrantu plūsmu, Latvijai ir ne tikai jāpilnveido migrācijas politika, bet arī jāveido šādiem imigrantiem pievilcīga ekonomika, veicot strukturālas pārmaiņas.

Ekspatriantiem piedāvātie pakalpojumi

Katrā valstī ir citas tradīcijas un vide, tādēļ dzīvošana citā valstī prasa pielāgošanos. Ekspatriants saskaras ar dažādiem stresa faktoriem, kā, piemēram, nepiepildītas cerības, integrācija atšķirīgā kultūrā, iekārtošanās pasākumi, kas saistīti ar piemērotas dzīves vietas atrašanu vai skolas izvēli priekš bērniem, ģimenes spēja pielāgoties jaunajiem apstākļiem, kā arī sociālās attiecības. Tādēļ ekspatrianta integrēšana sabiedrībā un darba tirgū ir liels izaicinājums. Lai to sekmīgi veiktu un samazinātu ekspatrianta stresa līmeni, ir izveidotas atbilstoši „mīkstās pacelšanās” un „mīkstās piezemēšanās” pakalpojumi.

Pie „mīkstās pacelšanās” pakalpojumiem attiecināma vispārējas informācijas un starp kultūru zināšanu nodrošināšana par plānoto mītnes valsti. Savukārt pie „mīkstās piezemēšanās” pakalpojumiem pieder pakalpojumi, kas palīdz ekspatriantam pārvietoties uz jauno mītnes valsti un integrēties vietējā sabiedrībā, sākot ar dzīvošanas, darba atļauju, veselības aprūpes, valodas apguves formalitāšu kārtošanu un beidzot ar brīvā laika aktivitāšu organizēšanu.

Situācija Latvijā

Latvijā ir plašs ekspatriantiem piedāvāto pakalpojumu klāsts. Tomēr, ņemot vērā nelielo ekspatriantu skaitu Latvijā, daudziem pakalpojumiem galvenā mērķauditorija nav tieši ekspatrianti, bet gan visa sabiedrība kopumā. Piemēram, valodu skaits, kurās tiek piedāvāti pakalpojumi, bieži vien ir stingri ierobežots.

Pētījumā veiktas intervijas, kuru mērķis bija noskaidrot, kā tiek vērtēti ar imigrāciju saistīties aspekti. Lai gan dažādu uzņēmumu sniegtie pakalpojumi saistībā ar imigrāciju Latvijā tika novērtēti salīdzinoši augstu, tieši formālās procedūras bija tās, kas tika novērtētas viszemāk. Aptaujā, kurā no Rīgas piedalījās 101 respondents, galvenokārt, izskanēja viedokļi, ka nepieciešams uzlabot publiskos pakalpojumus, kas ir saistīti ar formalitāšu kārtošanu, paaugstināt drošību pilsētā, kā arī izglītot vietējo sabiedrību attiecībā uz cittautiešu klātbūtni Latvijā.

Intervijās ar strādājošajiem ekspatriantiem tika minēts, ka ir nepieciešams uzlabot vairākus ekspatriantiem piedāvātos pakalpojumus vai ieviest jaunus. Ir jāuzlabo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegto pakalpojumu kvalitāte. Aktuāls ir jautājums par kontaktu dibināšanu ar vietējiem partneriem, uzņēmējiem. Tāpat arī ir nepieciešams izstrādāt rekomendācijas vai piedāvāt juridisku palīdzību migrācijas jautājumu kārtošanā.

Gan studējošie, gan strādājošie ekspatrianti Latvijā intervijās norādīja, ka ļoti svarīgi ir plašāk piedāvāt latviešu valodas kursus, kā arī pašmācības materiālus valodas apguvei.

Balstoties uz atklāto interviju rezultātiem Rīgā, var secināt, ka dotajā brīdī Latvijas mērķis nav uz inovācijām balstīta izaugsme. Lai to panāktu, nepieciešama tehnoloģiju attīstība, kā arī augsti kvalificēti speciālisti, kurus iespējams vai nu izglītot pašiem, vai piesaistīt no ārzemēm. Attiecībā uz pirmo iespēju, dotajā brīdī Latvijas izglītības sistēma „ražo” speciālistus, kas prot lietot iekārtas, nevis tās radīt. Izglītošanā netiek ņemts vērā nākotnes pieprasījums pēc noteikta veida speciālistiem. Turklāt augstākās izglītības iestādēm jāsadarbojas ar industriju, kas dotajā brīdī notiek salīdzinoši reti. Tāpat arī Latvijas migrācijas politika neveicina ārzemju studentu palikšanu mūsu valstī pēc izglītības iegūšanas. Viens no intervētājiem norāda, ka Latvijas sabiedrībai joprojām ir bail no ārzemniekiem, un likumdošana tiek veidota tā, lai pasargātu vietējo izglītības sistēmu. Balstoties uz Pilsonības un migrācijas departamenta speciālista pieredzi, situācija, kad Latvijā ārzemju students maina statusu uz „darbinieks”, ir diezgan reta.

Ļoti svarīgi ir plašāk piedāvāt latviešu valodas kursus, kā arī pašmācības materiālus valodas apguvei.

Intervijas ar ārzemju studentiem Latvijā parādīja, ka iemesli izvēlēties studēt Latvijā ir dažādi, bet viennozīmīgi, ka augstākās izglītības iestādes reputācija ir svarīgāka par tās oficiālo vietu starptautiskajā universitāšu reitingā.

Sekundāro avotu izpēte un intervijas norāda, ka Latvijā ir nepieciešams radīt piemērotus apstākļus un pakalpojumus, lai ekspatrianti vēlētos šeit ierasties.

Imigrācijas politikas analīze

Konkurence, lai piesaistītu trūkstošos cilvēkresursus un noturētu tos, kuri varētu emigrēt, ir spēcīga. Pēdējos divdesmit gados vairums ESAO valstis cenšas padarīt elastīgākas to migrācijas politikas, kā arī uzsākt specifiskākas cilvēkresursu atlases programmas, lai apmierinātu darbaspēka trūkumu.

Veicot Igaunijas, Somijas, Zviedrijas un Latvijas imigrācijas politiku salīdzinājumu, izmantojot Imigrantu integrācijas politikas indeksu, nav pārsteigums, ka vadošā ir Zviedrija, kurai seko Somija, Igaunija un Latvija. Šo indeksu nosaka, vērtējot tādus faktorus kā darba tirgus mobilitāte, trešo valstu iedzīvotāju ģimenes locekļu atkalapvienošanās iespējas, izglītība, politiskā līdzdalība, ilgtermiņa uzturēšanās iespējas un pilsonības pieejamība.

Secinājumi un rekomendācijas

Salīdzinot ar Igauniju, Somiju un Zviedriju, Latvijai ir viszemākais faktoru novērtējums, kas piesaista augstas kvalifikācijas migrantus. Lai palielinātu ekspatriantu plūsmu uz Latviju, Latvijai ir ne tikai jāpilnveido migrācijas politika, bet arī jāveido pievilcīga ekonomika:
• paaugstinot politisko, pilsonisko un cilvēktiesību brīvību;
• palielinot IKP uz iedzīvotāju;
• uzlabojot inovatīvo sniegumu;
• paaugstinot veselības un izglītības sistēmu kvalitāti;
• samazinot bezdarba likmi.

Detalizētāks rekomendāciju un aktivitāšu uzskaitījums minēts šī pētījuma pilnajā versijā (angļu valodā) (Expatriates in Latviapdf)


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!