Pētījums politikas analīzes jomā risina vairākus uzdevumus. Tajā ne vien apkopota un analizēta informācija par partiju finansēšanas praksi valstī, bet arī aplūkoti un izvērtēti vairāki institucionāli risinājumi šīs sfēras pilnveidošanai.
Pētījumam autors izmantojis ne vien publiski pieejamu informāciju (likumdošanas akti; ikgadējās partiju finansu deklarācijas), bet arī veicis padziļinātas intervijas ar 12 lielāko partiju vadošiem pārstāvjiem. Balstoties uz šo visai plašo empīrisko materiālu, autors secina, ka partiju ieņēmumiem un izdevumiem ir tendence pieaugt. To veicina partiju paļaušanās uz apjomīgām reklāmas kampaņām televīzijā. Galvenais partiju ieņēmumu avots ir ziedojumi. Īpaši strauji pieaug privātpersonu ziedojumu īpatsvars, 1999.gadā pārsniedzot pusi no ziedojumu kopapjoma.
Tik neparasta tendence netieši norāda uz nelikumībām partiju finansēšanā, kas apstiprinājās intervijās ar politiķiem. Vairums lielo partiju pārstāvju atzina, ka privātpersonu ziedojumi tiek izmantoti skaidras naudas iepludināšanai partijas kasē, neuzrādot tās patieso avotu. Vienlaikus masu saziņas līdzekļos plaši izplatītais uzskats par partiju pērkamību neguva pilnīgu apstiprinājumu.
Ņemot vērā partiju finansēšanas īpatnības Latvijā, autors piedāvā un analizē vairākus risinājumus, no kuriem par piemērotāko uzskata krasu apmaksātās politiskās reklāmas ierobežošanu masu saziņas līdzekļos, bezmaksas raidlaika palielināšanu un daudz stingrākas partiju finansu deklarāciju kontroles nodrošināšanu.