Pārskata mērķis ir radīt priekšstatu par nevalstisko organizāciju (NVO) sektora patreizējo attīstības stadiju, tās dinamiku pēdējos gados un sektora problēmām. Apkopotas arī galvenās pētniecības problēmas, lai turpmākie pārskati par NVO sektoru kļūtu arvien kvalitatīvāki.
ANOTĀCIJA
Pārskats veidots, analizējot statistikas datus un citu publiski pieejamo informāciju par NVO sektoru, veicot organizāciju aptauju, kā arī intervējot ekspertus.
Secināts, ka nevalstiskais sektors Latvijā konsekventi paplašinās, par to liecina tas, ka ik gadus reģistrēto nevalstisko organizāciju (NVO) skaits Latvijā pieaug, palielinās arī biedru un algoto darbinieku skaits organizācijās un NVO sektora ieņēmumi. Laikā no 1991. gada janvāra līdz 2005. gada februārim ir reģistrētas vairāk nekā 8000 NVO.
Pārskats liecina, ka NVO tīkls Latvijā ir ļoti nevienmērīgs – vidējais organizāciju blīvums Latvijā ir 3.7 organizācijas uz 1000 iedzīvotājiem, savukārt Rīgā šis skaits ir 5.3, bet, piemēram, Ludzas rajonā – tikai 0.8 organizācijas. Autori arī secina, ka pastāv sakarība starp labklājības līmeni un organizāciju blīvumu: tur, kur ir lielāks NVO blīvums, iedzīvotājiem ir lielāki ienākumi un mazāks bezdarbs.
Visbeidzot, tiek secināts, ka NVO sektors šobrīd atrodas pārejas periodā, jo mainās organizāciju darbības jomas un finansējuma struktūra. Starptautiskie valstiskie un nevalstiskie donori samazina finansējumu NVO sektoram, bet vietējie finansējuma avoti šo samazinājumu pagaidām nespēj kompensēt, īpaši sabiedriskā labuma jomā.
Eiropas Savienības (ES) finansējuma pieejamība ir ierobežota. Organizācijas aizvien intensīvāk sadarbojas savā starpā veidojot līdzīgu mērķu organizāciju apvienības.
Gan atsevišķas organizācijas, gan organizāciju apvienības iesaistās Eiropas mēroga sadarbības tīklos.
Pārskats par nevalstisko organizāciju sektoru Latvijā. 2004. gads