Foto: nicobobinus

Analīzē par KNAB un līdzīgām iestādēm 8 valstīs secināts - ļaunprātīga varas izmantošana iestādes iekšienē mazina tās rīcībspēju.

Pretkorupcijas iestāžu vadītāji bieži sastopas ar spēcīgu opozīciju no tiem, kam korupcija ir izdevīga un nes labumu. Šie spēlētāji bieži meklē veidus, kā neitralizēt iestādes darbu, mazināt uzticamību, tiesisko spēku un vājināt rīcību. Šis pētījums ar interviju un gadījumu analīzes palīdzību pēta pretkorupcijas iestāžu reakciju uz šādām stratēģiskām darbībām astoņās valstīs – Latvijā, Lietuvā, Slovēnijā, Horvātijā, Botsvānā, Indonēzijā, Ganā un Maurīcijā.

Autors secina, ka pretkorupcijas iestāžu vadītāji un darbinieki pielietojuši vairākas metodes, kā pārvarēt mēģinājumus vājināt iestādi – meklējot sabiedrotos, pārveidojot iekšējo kontroli, lai palielinātu caurspīdīgumu un atbildību, kā arī uzmanīgi izvērtējot augsta līmeņa korupcijas izmeklēšanu veiksmes un trūkumus.

Analizējot Latvijas gadījumu, autors norāda, ka KNAB kopš tā izveides dažādos veidos sastapies ar opozīciju. Tā izpaudusies gan sākotnējā vadītājā, kas tika saistīts ar oligarhiem, gan valdības mēģinājumos palielināt varu pār KNAB. Tāpat pretestība izpaudusies kā nāves draudi konkrētiem cilvēkiem un biroja iekšienē pieredzētā negodīgu darbinieku rīcība.

Pētījumā uzsvērts, ka priekšnosacījumi, kas ļauj korupcijas iestādēm pildīt savu misiju, ir fokusēta uzmanība pretkorupcijas darbam (gan apkarošana, gan novēršana un izglītošana), neatkarība no politiskās ietekmes, kvalitatīva uzraudzība iestādes darbam un labas pārvaldības ievērošanai, kā arī kvalitatīvs vadītāja izvēles process.

Pētījums: (From Underdogs to Watchdogs: How Anti-corruption Agencies Can Hold off Potent Adversariespdf)