Pētījuma mērķis ir izpētīt nedzirdīgo jauniešu iespējas integrēties Latvijas izglītības sistēmā, kā arī apzināt šķēršļus, kas kavē šo integrāciju. Pētījuma ietvaros tika aptaujāti nedzirdīgie jaunieši no Rīgas Raiņa 8.vakara vidusskolas un Alsviķu Arodapmācības un rehabilitācijas centra, kuri iegūst vidējo un profesionālo izglītību.

ANOTĀCIJA

Autore ar anketu palīdzību uzdeva jautājumus, kuru atbildēs atklājās nedzirdīgo jauniešu uzskati jautājumā par to, cik viņi ir integrēti Latvijas izglītības sistēmā, vai viņiem ir tādas pašas iespējas iegūt izglītību kā dzirdīgajiem jauniešiem un kādi ir šķēršļi, ar ko nākas saskarties izglītības ieguves procesā.

Pētījumā secināts, ka, kaut gan izglītības sistēmai vajadzētu nodrošināt vienlīdzīgas iespējas visiem skolēniem neatkarīgi no tā, vai viņi ir dzirdīgi vai nedzirdīgi, 90% aptaujāto uzskata, ka nedzirdīgajiem jauniešiem nav tādas pat iespējas iegūt izglītību kā dzirdīgajiem.

Lielākās problēmas, ar ko mācību procesā nākas saskarties, nedzirdīgajiem jauniešiem ir: tulku trūkums un skolotāju zīmju valodas neprasme, nepietiekams vārdu krājums skolēniem, nepiemērotas grāmatas, nepietiekams mācību vielu izskaidrojums, mācīšanās tālu no mājām, pamatizglītības zemais līmenis, kas bieži rada grūtības vidusskolā.

Nedzirdīgo jauniešu uzskati par viņu integrācijas iespējām Latvijas izglītības sistēmā

(Pievienotais failspdf)