Pētījumā aplūkoti jaunajiem pārvaldības veidi, ko ieviesusi Eiropas Savienība, lai sekmētu ES rīcībpolitiku un likumu pieņemšanu un pielāgošanu valstīs, kuras vēl nav ES dalīnvalstis vai par tādām kļuva pēc 1980.gada.

. Šie veidi analizēti, aprakstot to izcelšanos, attīstību, ieviešanu, efektivitāti un leģitimitāti, kā arī to strukturālo ietekmi uz paplašināšanos un kaimiņvalstīm. Pētījuma autore apskata, kā jaunie pārvaldības veidi ir veicinājuši valstu kapacitāti ieviest iekšējās reformas saskaņā ar ES normām un nozīmi, ņemot vērā iespējamās ES dalības vai pietuvošanās tai perspektīvu. Pētījuma nobeigumā raksturotas jauno pārvaldības veidu un paplašināšanās sekas.

Move Closer! New Modes of Governance and Accession to the European Union