Šis pārskats cenšas prezentēt potenciālās Astrumu-Rietumu migrācijas plūsmas dabu un apjomu pēc Eiropas Savienības paplašināšanās. Rakstā tiek analizēti vairāku pētījumu secinājumi šajā svarīgajā jautājumā, kā arī analizēta dažu dalībvalstu situācija attiecībā uz attieksmi pret migrāciju Rietumeiropā. Pētījums piemin arī agrāko ES paplašināšanos pieredzi (it sevišķi, kad 1991.gadā pievienojās Grieķija un 1986.gadā - Spānija un Portugāle), jo arī iepriekš sabiedrībās valdīja līdzīgas bažas. Tad tiek prezentētas gan aplēses par migrāciju no jaunajām 10 dalībvalstīm, gan īstais migrācijas apjoma potenciāls.

Pārskatā tiek secināts, ka ES paplašināšanās ekonomiskie, tirdzniecības, politiskie, kulturālie un sociālie guvumi nav apstrīdami. Kandidātvalstu pievienošanās būtiski uzlabos situāciju gan pašās jaunajās ES dalībvalstīs, kā arī stimulēs inertos tirgus Rietumeiropā. Īslaicīga daļēja migrācija ir neizbēgama it sevišķi bijušajās ES-15 valstīs, kuras robežojas ar jaunajām dalībvalstīm. Tomēr ilgtermiņa periodā, pat pēc ierobežojumu atcelšanas, migrācija ES robežās visticamāk ievērojami nepalielināsies.

Migration prospects after the 2004 Enlargement of the European Union

Ja nedarbojas saite, lūdzu ziņojiet admin@politika.lv