Pētījums analizē, kā sievietes un vīrieša dzimte tiek konstruēta masu medijos, kā dzimtes stereotipi ietekmē varas pārdali politikā un kā dzimtes stereotipus caurvij etniskais aspekts, kā arī sniedz rekomendācijas situācijas izmaiņām.
Pētījumā analizēts mediju diskurss 2002.gada Saeimas un 2003.gada prezidenta vēlēšanu kampaņu laikā, apskatot laikarsktus “Diena”, “Lauku Avīze”, “Vakara Ziņas”, “Čas” un “Vesti Segodņa”, kā arī Latvijas Radio 1, Latvijas Radio 4, un LTV 1 raidījumi.
Pētnieki konstatējuši, ka medijos vīrieši un sievietes tiek stereotipizēti, turklāt vīrieši tiek atspoguļoti kā “pareizais” dzimums politikā un varas sfērā, līdz ar to politiķu dzimte tiek uzskatīta par pašsaprotamu un netiek problematizēta. Sieviešu portrets medijos ir neprecīzs, aizspriedumains un neiecietīgs, viņu sasniegumi medijos tika stereotipizēti kā izņēmumi. Mediji sievietes politiķes gadījumā pievērš uzmanību viņas personiskajām īpašībām un izskatam, nevis spējām, bet vīrieša politiķa gadījumā koncentrējās uz politikas idejām.
Pētījumā identificētas vairākas būtiskākās sfēras, kurās nepieciešamas izmaiņas vai tālāks darbs:
Mediju loma varas pārdalē