Autori no pētījuma rezultātiem secina, ka jaunieši cenšas darba tirgū iesaistīties salīdzinoši agri un mācībām atliek mazāk laika. Tas negatīvi ietekmē jaunieša nodarbinātības iespējas nākotnē.
Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kādi ir būtiskākie šķēršļi, kas traucē mazākumtautību jauniešiem iegūt pilnvērtīgu izglītību un veiksmīgi iesaistīties darba tirgū. Īpaša uzmanība pētījumā tiek pievērsta latviešu valodas zināšanām un tam, kā tās ir ietekmējušas jauniešu izglītības ieguvi un iespējas iesaistīties darba tirgū.
Pētījuma mērķa grupas ir mazākumtautību jaunieši vecumā no 15 līdz 35 gadiem – vakarskolēni, bezdarbnieki un jaunieši, kuri neregulāri apmeklē skolu. Pētījumā intervēti arī darba devēji no dažādām nozarēm.
Pētījumā secināts, ka visapdraudētākie darba tirgū ir tie jaunieši, kuri ir ieguvuši pamata vai vispārējo vidējo izglītību un par bezdarbniekiem ir kļuvuši atkārtoti. Atkārtoti nonākot bezdarbnieka statusā, bezdarba ilgums pagarinās.
Strādāt darbu, kurā būtu nepieciešamas latviešu valodas zināšanas, spētu ceturtā daļa mazākumtautību jauniešu, liecina pētījuma rezultāti.
Viens no visbiežākajiem darba zaudēšanas iemesliem ir neapmierinātība ar darba samaksu.
Autori no pētījuma rezultātiem secina, ka jaunieši cenšas darba tirgū iesaistīties salīdzinoši agri un mācībām atliek mazāk laika. Tas negatīvi ietekmē jaunieša nodarbinātības iespējas nākotnē.