PĒTĪJUMA ANOTĀCIJAPētījumā “Lēmumu pieņemšanas atklātība un funkciju deleģēšana nevalstiskajam sektoram konsultatīvajās padomēs” ir aplūkota 30 dažādu padomju darbība, pievēršot uzmanību to darbības atklātumam, kā arī sabiedrības pārstāvju iespējai piedalīties padomju darbā. Tas demonstrē, ka padomes ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā sabiedrības locekļi var piedalīties un piedalās dažādu svarīgu lēmumu pieņemšanas procesos.
Kopumā Latvijā normatīvajos aktos ir reģistrētas ap 90 dažādas padomes, piemēram, Augstākās izglītības padome, Eiropas integrācijas padome, Latvijas Zinātnes padome, Valsts bezpeļņas akciju sabiedrības “Kultūrkapitāla fonds” padome un daudzas citas.
Pētījuma autori secina, ka vairums padomju ir veidotas tā, lai to darbībā – tieši vai novērotāja statusā – varētu piedalīties visas ieinteresētās puses. Padomes ir reāls instruments sabiedrības iesaistīšanai lēmumu pieņemšanas procesā. Tomēr sabiedrības pārstāvju iesaistīšana pati par sevi vel negarantē pilnīgu padomju darba atklātību. Pētījuma secinājumi par padomju izveides un lēmumu pieņemšanas atklātumu, kā arī lēmumu nozīmīgumu norāda uz problēmām šajā jomā, kuras var risināt, normatīvi regulējot lobēšanu Latvijā. Lai arī padomju darbība ir saistīta ar patlaban atklātāko lobēšanas veidu, ir redzama nepieciešamība to sistematizēt un padarīt viendabīgāku.
Lēmumu pieņemšanas atklātība un funkciju deleģēšana nevalstiskajam sektoram konsultatīvajās padomēs