Pētījuma mērķis ir apskatīt iespējamos ieguvumus un riskus, kurus pensionāriem varētu radīt ES, caur tiem piedāvājot argumentus pirmsreferenduma informācijas kampaņas organizētājiem, kā uzrunāt gados vecākus cilvēkus.

Pētījums dod ieskatu pensionāru attieksmē pret ES, ieskicē ES politiku sociālajā sfērā, tādējādi dodot priekšstatu par to, kas varētu mainīties pēc Latvijas iestāšanās ES. Tāpat pētījumā skaidroti un daļēji vai pilnībā apgāzti deviņi visbiežāk izplatītie mīti par ES un iezīmēta iespējamā situācija, ja Latvija nepievienojas ES. Koncentrējoties uz pensionāru informēšanu, tiek identificētas trīs galvenās problēmas:

1) Maldinošas cerības par lielākām pensijām. Kā liecina pētījumi, pensionāri cer, ka līdz ar iestāšanos ES palielināsies viņu pensijas, taču šāds tiešs efekts nav gaidāms, jo ES nav noteikti vienoti pensijas apjomi. Pensijas varētu palielināties, ja uzlabosies ekonomiskā situācija, palielināsies algas un līdz ar to arī iemaksas sociālajā budžetā.

2) Palielinoties cenām, jādomā par citu pensijas indeksācijas modeli. Aptaujas rāda, ka visvairāk pensionārus uztrauc cenu un komunālo maksājumu palielināšanās. Šādām bažām ir pamats, lai gan ne visi cenu palielināšanās iemesli saistīti ar iestāšanos ES. Līdz ar cenu palielināšanos valdībai vajadzētu ieviest pensionāriem izdevīgāku pensiju indeksāciju. Pētījumā aprakstīti vairāki iespējamie rīcības varianti.

3) Vajadzība pēc objektīvas informācijas. Līdz šim informācijā par ES dominē pretrunīgi apgalvojumi, radot mītus par dzīvi ES. Pensionāriem godīgi jāpasaka, ka viņi no ES iegūs daudz mazāk nekā jaunā paaudze.

Lai identificētu problēmas un skaidrotu pretrunīgo informāciju, pētījuma ietvaros notikušas intervijas ar pensionāriem un ekspertiem.

(Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā: pensionāru informēšanas jautājumipdf)