Pētījums

Latvijas etnisko minoritāšu politiskās orientācijas un kultūras dzīves evolūcija sabiedrības integrācijas sākuma posmā


Gads:
2002


Autori

Providus


Latvijas etnisko minoritāšu politiskās orientācijas un kultūras dzīves evolūcija sabiedrības integrācijas sākuma posmā

Anotācija

Pētījuma kopsavilkumu – pārskatu sagatavojuši zinātnieki, kuri pēta sabiedrības integrācijas procesu Latvijā. Tēma sadalīta 4 nodaļās: krievvalodīgo iedzīvotāju politiskās apziņas evolūcija (V. Volkovs), krievu, ukraiņu un baltkrievu kultūras dzīve integrācijas apstākļos (T. Liguta), Latvijas vēsturiskās minoritātes – lietuvieši, igauņi, poļi un ebreji integrācijas procesā (L. Dribins), netradicionālās jaunās minoritātes Latvijā – armēņi, gruzīni, moldāvi, tatāri (V. Ščerbinskis). Pētījumam pievienots arī pielikums – V. Volkova pārskats par krievu un krievvalodīgo sabiedriskajām organizācijām un Latvijas sabiedrības integrācijas jautājumiem.

Pētījuma autori ar īpašas anketas palīdzību intervējuši mazākumtautību kultūras biedrību un apvienību 106 vadītājus un ievērojamākos aktīvistus, tā gūstot ieskatu etnisko minoritāšu elites uzskatos par sabiedrības integrāciju, tās problēmām un attīstības perspektīvu. Secināta austrumslāvu neseno ieceļotāju pakāpeniska atbrīvošanās no padomju ideoloģijas ietekmes un iekļaušanās Latvijas nacionālās valsts sabiedrības dzīvē. Tā kļūst par noteicošo tendenci, ko traucē dažādi šķēršļi ar pagātnes un šodienas saknēm. Pētījumā parādīts, ka tradicionālām vēsturiskām minoritātēm ir savi uzskati, kuri gan sakrīt, gan būtiski atšķiras no krievvalodīgajām grupām, bet netradicionālās nelielās minoritātes vēl ir zināmā mērā segregējušās. Sevišķs uzsvars likts uz izglītības un valodas problēmām. Lai gan biedrību līderi atzīst sociālās un politiskās integrācijas primaritāti, viņi nesaskata redzamus panākumus šajās jomās un par īsti iesāktu uzskata tikai integrēšanos kultūras dzīvē. Arī to kavē akūtās neskaidrības par minoritāšu izglītību. Biedrību lielais vairākums atbalsta tādas bilingvālās izglītības ieviešanu, kas garantē etnokulturālās identitātes saglabāšanu.

Pārskatu noslēdz zinātniskās rekomendācijas par likumdošanas un organizatoriskiem pasākumiem integrācijas veicināšanai.

Latvijas etnisko minoritāšu politiskās orientācijas un kultūras dzīves evolūcija sabiedrības integrācijas sākuma posmā

(Pievienotais failspdf)

Pielikums
Krievu un krievvalodīgo sabiedriskās organizācijas un Latvijas sabiedrības integrācijas jautājumi 2001. gadā (analīzes skatījums)

(latviski, HTML)

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!