Pētījumā tiek aplūkoti Eiropas Savienības kopējās lauksaimniecības politikas veidikopš 1962.gada.
Mūsdienās tiek kritizēts, ka bagātākās un lielās valstis saņem vairāk
privilēģiju un materiālo labumu lauksaimniecībai nekā mazākās valstis. Tiek piedāvāti
reformu mehānismi, lai vairāk palīdzības tiktu sniegts nabadzīgākām valstīm,
vienlaicīgi uzturot solidaritāti starp visām ES valstīm.