Lielākā daļa Austrumeiropas valstu sākotnēji bija iesaistītas atomenerģijas ražošanā, dažas valstis arī naftas, ogļu un dabasgāzes atradņu apgūšanā. Taču atjaunojamā enerģija, ar izņēmumiem hidroelektroenerģijas ieguve, tādās valstīs kā Itālija un Zviedrija, principā neradīja interesi. Pēdējo trīsdesmit gadu laikā situācija ir krasi mainījusies un šobrīd ir pamatots satraukums gan Eiropas enerģijas drošības piegādes ziņā, gan vides apdraudējuma, gan arī ekonomikas konkurētspējas ziņā Eiropas reģionā. Vietējās, atjaunojamās enerģijas izmantošana ir arī veids, kā samazināt atkarību no importētās enerģijas.
Eiropas Savienības stratēģija siltumnīcas efekta samazināšanai enerģētikas sektoros, kas ir arī Kioto protokola priekšplānā balstās uz trīs būtiskiem secinājumiem: (1) efektīga enerģijas izmantošana, (2) atjaunojamās enerģijas ražošana un pieaugoša izmantošana un (3) paātrināta enerģijas tehnoloģiju attīstīšana un izmantošana.
Pētījumā apskatīta ES atjaunojamā enerģijas politika, biomasas izmantošanas palielināšanas centieni, dažu valstu panākumi palielināt zaļas enerģijas izmantošanu, kā arī CDM (clean development mechanim) dotās iespējas.
European Renewable Energy Policy and Opportunities Provided by CDM (Clean Developed Mechanism)
Ja nedarbojas saite, lūdzu ziņojiet admin@politika.lv