Pētījums

EU Enlargement and Environmental Policy: The Bright Side


Gads:
2006
Organizācija:
The Fridtjof Nansen Institute


Autori

Providus


Parasti tiek sagaidīts, ka ES paplašinoties, iekļaujot Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis, negatīvi tiks iespaidota ES spēja pieņemt un īstenot vides aizsardzības politiku. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka jaunās dalībvalstis ieņems gausu lomu, tādejādi palēninot un pat pretēji apgriežot progresu vides aizsardzības politikas izveidē.

Šajā pārskatā tiek aplūkoti šo uzskatu pamati, argumentējot, ka tie ir pārāk pesimistiski, ja tiek ņemti vērā sekojošie faktori:

1) bizness un rūpniecības nozare, visticamāk, ieņems būtiskāku lomu,

2) Centrālās un Austrumeiropas valstis, visticamāk, par vides aizsardzības jautājumiem nebalsos kā vienots bloks, jo to intereses un vērtības ir atšķirīgas,

3) ES institūciju spēja un elastīgums vides aizsardzības politikas pieņemšanai un pielietošanai ir paaugstinājies.

Pozitīvo ainu var papildināt, ja tiek apsvērta nevis īstermiņa perioda lēmumu pieņemšana, bet gan ilgtermiņa perioda problēmu risināšana. ES likumdošanas kopuma (acquis) ieviešanas rezultātā jaunajās dalībvalstīs ir radīta lielāka institūciju efektivitāte strādāt ar vides jautājumiem, un tas ir lielāks ieguvums, ja to salīdzina ar lēnāku lēmumu pieņemšanas procesu, pateicoties tam, ka ES ir vairāk dalībvalstu.

EU Enlargement and Environmental Policy: The Bright Side

Ja nedarbojas saite, lūdzu ziņojiet admin@politika.lv

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!