Kopš jaunās tūkstošgades sākuma vairāku iemeslu dēļ ir kļuvis skaidrs, ka enerģētikas tirgus noteiktos reģionos ir spējīgs darīt krīzes situācijas, kas apdraud drošību. Turklāt naftas un dabasgāzes krājumu kontrole aizvien vairāk tiek ekspluatēta kā politisks ierocis. Tāda ekspluatācija ir kļuvusi iespējama, jo gan naftas, gan dabasgāzes piegādes tirgū vairs nedarbojas konkurence.

Monopoliskās tendences tiek pastiprinātas, jo resursu piegāde koncentrējas arvien mazāk spēlētāju rokās. Savukārt, enerģētikas ieguve galvenajās ražotājvalstīs tiek nacionalizēta, vai arī aizvien vairāk palielinās valdības kontrole. Tā rezultātā notiek varas virzība enerģētikas tirgu piegādātāju rokās. Tas neapdraud Vācijas un citu Eiropas valstu enerģijas piegādes drošību, bet tiek sekmēti konflikti (Sudānā), vājina krīžu risināšanas metodes (Irānā), un tiek kavēta piekāpšanās daudzpusējās sistēmas noteikumiem (Krievija kā piegādātājs, Ķīna kā pircējs). Ārpolitikas spēlētājiem ir jāķeras klāt tirgus radītajām problēmām, kas sekmē varu konfigurāciju rašanos.

Energy Security. Demands imposed by a Changed Configuration in the World Energy Market

Ja nedarbojas saite, lūdzu ziņojiet admin@politika.lv