Foto: saigneurdeguerre
Kāds var būt jaunā Eiroparlamenta un Eiropas Komisijas sastāvs, un kādas ir galvenās ES attīstības tendences un kā šajā situācijā pozicionēties Latvijai?
Jau šo sestdien notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kuru rezultāti tieši ietekmēs arī nākamās Eiropas Komisijas prezidenta izvēli. Savukārt pēc mazliet vairāk nekā pusgada, 2015. gada 1. janvārī, Latvija sāks prezidentūru ES Padomē.
Latvijas Ārpolitikas institūts ir publicējis analītisku izvērtējumu “Eiropas politiskie izaicinājumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu un Latvijas prezidentūras ES Padomē kontekstā” par to, kāds var būt jaunā Eiroparlamenta un Eiropas Komisijas sastāvs, un, galvenais, kādas ir galvenās ES attīstības tendences un kā šajā situācijā pozicionēties Latvijai. Lai arī pēkšņa institucionāla vai politiska krīze ir maz ticama, Latvijas prezidentūrai būs ļoti uzmanīgi jāseko līdzi norisēm un arī pašai aktīvi jāiesaistās diskusijās par ES nākotni.
Daži no secinājumiem:
– prezidentūras darbu varētu apgrūtināt tas, ka jaunais Eiropas Komisijas prezidents, ko ievēlēs Eiropas Parlaments, varētu būt vēl politiskāks; var pieaugt pārnacionālo iestāžu, Parlamenta un Komisijas, sadarbība, kas veidos pretsvaru starpvalstu Padomei;
– jaunajā Parlamenta sasaukumā apmēram 15% deputātu varētu pārstāvēt radikāli eiroskeptiskas partijas;
– ES dezintegrācija vai „vairāku ātrumu Eiropa” ir maz ticama;
– no vienas puses, arvien biežāk vērojami mēģinājumi no ārpuses ietekmēt/šķelt ES valstu pozīcijas; no otras puses, notikumi Ukrainā arī mazinājuši ES iekšējo strīdu intensitāti;
– pašai Latvijai uzmanīgi jāizvērtē tās „sarkanās līnijas”, ieguvumi un zaudējumi, lai sagatavotos ES līmeņa debatēm par integrācijas nākotni.