Cittautiešu jauniešu integrācija Latvijas sabiedrībā izglītības reformas kontekstā

Anotācija

Trīs galvenie jautājumi, kas aplūkoti pētījumā ir

• skolēnu politiskie uzskati un attieksmes veidošanās pret valsti izglītības reformas kontekstā;
• vecāku un skolotāju loma jauniešu attieksmes veidošanā;
• faktori, kas sekmē integrāciju kā arī konfliktu veicinošie iemesli.

Pētnieki jauniešu integrāciju skata trīs dimensijās – nostādņu (politiskie uzskati, attieksme pret valsti), strukturālā (politiskā līdzdalība un etniskie tīkli) un funkcionālā integrācija (latviešu valodas zināšana un lietošana ).

Autori secina, ka jauniešiem ir stipra valstiskā identitāte, lai gan viņi atzīst, ka “valsts neieklausās krievvalodīgajos”. Pētnieki konstatē, ka jaunieši kritisko nostāju pārņem no ģimenē un skolā valdošajiem uzskatiem.

Strukturālo integrāciju veicinājusi izglītības reforma, kā rezultātā būtiski palielinājusies jauniešu politiskā līdzdalība protesta akciju formā. Lai gan funkcionālās integrācijas jomā dominē valodas apguves un lietošanas motivācija darba un citām sociālajām vajadzībām, taču konfliktu veicinošs apstāklis ir vēlme piešķirt oficiālu statusu krievu valodai.

Dati iegūti, veicot fokusa grupu diskusijas un aptaujas ar cittautiešu skolēniem, viņu vecākiem un skolotājiem 50 mazākumtautību vidusskolās visā Latvijā.

(Pievienotais failspdf)