ZIŅOJUMA ANOTĀCIJALatvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centrs (LCESC), kas ir Starptautiskās Helsinku Cilvēktiesību federācijas dalīborganizācija, sagatavojis ikgadējo pārskatu par aktuālākajām problēmām un sasniegumiem cilvēktiesību jomā Latvijā 2002. gadā.
Tāpat kā iepriekšējos gados, nopietns cilvēktiesību pārkāpums ir ilgie pirmstiesas apcietinājuma termiņi un lielais pirmstiesas apcietinājumā esošo skaits. Bažas joprojām izraisa arī apstākļi un aizturēto tiesiskais statuss Olaines nelegālo imigrantu pagaidu uzturēšanās nometnē. 2002. gadā sabiedrībā parādījās satraucošas atklātas ksenofobijas un neiecietības izpausmes pirmsvēlēšanu politiskajā reklāmā, kā arī rasu aizspriedumu izraisītā uzbrukumā personai. Diskusijas par vārda brīvību radīja svešvalodu lietojuma ierobežojumi komerciālajās raidstacijās, kā arī tiesu prāvas, kurās tika mēģināts noteikt robežas goda un cieņas aizskāruma jēdzienam. Tika atceltas pretrunīgās valsts valodas zināšanu prasības deputātu kandidātiem, un to būtiski veicināja spēcīgs starptautiskais spiediens. Gausā naturalizācija ļoti lēni mazināja lielo nepilsoņu skaitu. Latvija vēl aizvien nav ratificējusi Eiropas Padomes (EP) Vispārējo konvenciju par mazākumtautību aizsardzību. Tomēr pozitīva tendence ir jaunās valdības lēmums pievērst uzmanību sabiedrības integrācijai, izveidojot jaunu posteni – īpašo uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās.
Autori atzīst, ka pārskats nevar tikt uztverts kā visaptverošs Latvijas cilvēktiesību stāvokļa atspoguļojums, jo tajā aplūkotas tēmas, kas ir LCESC specializācijas jomās – galvenokārt pilsoniskās un politiskās tiesības, mazāk sociālās un ekonomiskās tiesības.
Cilvēktiesības Latvijā 2002. gadā