Pētījumā tiek analizēta demokrātiskā teorija Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesasLisabonas līguma lēmuma kontekstā. Tas ir nepieciešams, jo lēmumā netiek sniegtsviennozīmīgs skaidrojums attiecībā uz demokrātiju Eiropas Savienībā.
Lai analizētu
tiesas lēmumu, autori piedāvā trīs iespējamos Eiropas demokrātijas modeļus: audita
demokrātija, balstīta uz ES kā dalībvalstu aizvietotāju; multinacionāla federāla valsts
un reģionāla-kosmopolītiska politiska iekārta. Tiesas sniegtais ES raksturojums
nesaskan ar aizvietojošas (derivative) vienības konceptu, jo Eiropas Parlamentam
ir piešķirta nozīmīga loma likumdošanas procesā. ES juridiskais supranacionālisms
var tikt attiecināts uz federālismu, tomēr Tiesas argumentācijā netiek atbalstīts arī šis
termins. Tiesas lēmumā tiek raksturots demokrātijas modelis, kas balstās uz suverēnai
nācijvalstij raksturīgā parlamentārās demokrātijas modeļa institucionālu kopumu.
Tomēr tajā pat laikā Tiesa izmanto mainošās valsts suverenitātes konceptu, kas ietver
vairāk kosmopolītiskus, nevis klasiskos Vestfālenes statiskos principus.
Ja nedarbojas saite, lūdzu ziņojiet admin@politika.lv