Ziņojumā aplūkoti labākie publiskās līdzdalības ES struktūrfondu plānošanā, īstenošanā un pārraudzīšanā līdzšinējās prakses piemēri. Ņemot vērā faktu, ka ES struktūrfondi sniedz finansiālo palīdzību jaunajām ES dalībvalstīm un nākamajos gados veidos šo valstu ekonomisko, sociālo un vides attīstību, ir ļoti svarīgi, lai šo fondu izmantošanu neatkarīgi pārrauga nevaldības organizācijas.
Ziņojumā sniegti dažādi NVO labas sadarbības piemēri starp Eiropas Savienības dalīb- un kandidātvalstu struktūrfondu plānošanas vadīšanas un kontroles autoritātēm un nevaldības organizācijām (NVO). Tie var kalpot kā vadlīnijas valstīm, kurās publiskā līdzdalība prasa pagaidām vēl lielu uzmanību.
Ziņojumā ietvertas rekomendācijas, ieteikumi un izaicinājumi, kas saistīti ar stiprākas līdzdalības izveidošanu starp ES un nacionālajām autoritātēm un NVO. Rekomendācijas izdalītas atsevišķi ES līmenim, Nacionālajam līmenim un NVO līmenim.
Ziņojumā minētas galvenās problēmas, ar ko saskaras NVO plānošanas, īstenošanas un pārraudzīšanas līmenī. Gandrīz katrai problēma tiek ilustrēta ar reālu prakses piemēru, vienlaicīgi piedāvājot tai pozitīvu atrisinājumu. Kā būtiskākās problēmas plānošanas līmenī tiek minētas sabiedrības informācijas trūkums par plānošanas procesu, tā noteikumiem, stratēģiju un grafiku. Liela plānošanas procesa problēma ir arī vienmēr mainīgie noteikumi – mainās laika grafiki, kā arī nepārtraukti plānošanas dokumentos tiek ieviestas jaunas pārmaiņas. Būtisks mīnuss ir arī NVO līdzdalības trūkums plānošanas komandās, kā arī neskaidra publiskās līdzdalības regulācijas noteikumu skaidrība – tajos pārāk plaši ir interpretēts līdzdalības princips un sociālo partneru jēdziens.
Ziņojumā par būtiskākajām NVO problēmām īstenošanas līmenī tiek izvirzītas necaurspīdīgs atlases process – projekti tiek atlasīti, vadoties pēc politiskiem motīviem, trūkst skaidri noteiktu atlases kritēriju, kā arī nav vienotu un ietekmīgu regulāciju; kā svarīga problēma plānošanas līmenī tiek minēta arī NVO ierobežotās balsstiesības, kā arī biežie atraidījumi piedalīties kādā projekta atlases procesā.
Galvenās ziņojumā minētās pārraudzīšanas līmeņa problēmas ir NVO pārstāvniecības trūkums struktūrfondu un SAPARD pārraudzības komitejās, kā arī nepietiekama NVO loma un ietekme tajās. Kā problēma izvirzīta arī pārraudzības komiteju darbība –ierobežota pieeja komitejā apspriestajiem dokumentiem, kā arī trūkst izskaidrojoši dokumenti un citi materiāli, kas nepieciešami, lai pilnībā izprastu kontekstu un situāciju.
Problēma, ar ko NVO saskaras visos līmeņos, ir NVO laika, personāla un finansiālo resursu kapacitātes trūkums.