Rakstā autore secina, ka Latvijas eiropeizācijas līmenis ir atšķirīgs dažādās jomās.

Nacionālās politikas jomā tas ir zemāks, jo publiskajās diskusijās par Eiropas Savienību dominē ES struktūrfondu tēma. Vēl jo vairāk, diskusijas par darba likumu un diskriminācijas aizliegumu pret seksuālajām minoritātēm demonstrē atklātu ES pamatprincipu ignorēšanu, ko var interpretēt kā daļas politiķu un sabiedrības pārliecību, ka dalība ES vairs nav atkarīga no nosacījumiem (ES principu ievērošana vairs nav priekšnoteikums uzņemšanai ES). Tajā pat laikā Latvijas pārstāvju aktīva darbība ES politikas veidošanā (kopā ar citām jaunajām dalībvalstīm) ļauj secināt, ka šajā jomā eiropeizācijas līmenis ir visai augsts.

Vērtējot ekonomikas attīstību, straujā ekonomikas izaugsme (straujākā ES 27 valstu vidū) varētu ļaut secināt, ka eiropeizācijas līmenis Latvijas ekonomikā ir augsts, jo Latvija pamazām tuvojas vidējiem ES dzīves līmeņa rādītājiem. Taču tajā pat laikā dziļāka eiropeizācija — eiro ieviešana — nav iespējama augstās inflācijas dēļ. Papildus tam, atraktīvu darba vietu trūkums spiež Latvijas iedzīvotājus izmantot ES dotās iespējas strādāt ārpus Latvijas, kas varētu arī nozīmēt, ka Latvijas sabiedrības eiropeizācija (savu iespēju ES izmantošana) ir salīdzinoši augstā līmenī.

Raksts tapis konferencei “Becoming Good Europeans: the New Member States in the European Union“, kas notika 2007.gada 12.— 13.aprīlī Džona Hopkina Universitātē (Johns Hopkins University, School of Advanced International Studies) Vašingtonā. Norādītajā vietnē publicētas konferences referātu uzmetuma versijas (draft).

(Becoming good Europeans? Consequences of Latvia’s EU membershippdf)

Ja nedarbojas saite, lūdzu ziņojiet admin@politika.lv