SKDS aptauja rāda, ka, salīdzinot 2004. gada jūnijā ar 2005. gada decembrī veiktajiem aptaujas datiem, sabiedrības attieksme kopumā kļuvusi nedaudz labvēlīgāka pret palīdzības sniegšanu trūcīgākām un mazāk attīstītām valstīm – 2005. gadā 43% un 2004. gadā 38% aptaujāto atbalsta viedokli, ka Latvijai ir jāpiedalās šāda veida palīdzības sniegšanā.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, 29% aptaujāto atbalsta palīdzības sniegšanu bijušajām PSRS valstīm, 17% – Āfrikas valstīm, bet 10% – Balkānu valstīm.

Līdzīgi kā 2004. gadā, aptaujātie diezgan atturīgi vērtē iespēju personiski iesaistīties palīdzības sniegšanā – 43% aptaujāto uzskata, ka paši personiski nav gatavi ziedot naudu trūcīgākām un mazāk attīstītām valstīm, un 37% domā, ka būtu ar mieru ziedot naudu šādam mērķim.

Vērtējot iemeslus, kāpēc valstij ir jāpalīdz trūcīgākām un mazāk attīstītām valstīm, 71% iedzīvotāju uzskata, ka nepieciešams palīdzēt ārkārtas situācijās (piemēram, dabas katastrofās). 38% palīdzības sniegšanu uzskata par morālu pienākumu, bet 34% domā, ka trūcīgākām valstīm ir jāpalīdz tāpēc, ka arī mums citi palīdzēja.

Par efektīvākajiem palīdzības sniegšanas veidiem iedzīvotāji uzskata naudas došanu starptautiskajām organizācijām (tādām kā UNICEF un Sarkanais Krusts) (54%) un Latvijas reformu pieredzes nodošanu citām valstīm (43%).

Attieksme pret attīstības sadarbību
1. daļa (Pievienotais failspdf)
2. daļa (Pievienotais failspdf)
3. daļa (Pievienotais failspdf)