Foto: N.Mežiņš © AFI

Eksperti vērtē politisko partiju reklāmas no dzimumu līdztiesības viedokļa.

Aivita Putniņa, sociālantropoloģe

Šogad kampaņā nav spilgtu sievietes politiķes tēla akcentu. Retos gadījumos sieviete ir katras smagsvaru partijas parādes bildē, nomainot 100% vīrišķas komandas ideju, taču sievietes iekļaujas vispārpieņemtajās stīvajās vīriešu politiķu pozās un dzimti neizspēlē kā trumpi. Lai arī Jaunais laiks kandidātu listēs pirmo pozīciju atvēlēja sievietēm, partijas reklāmas stilu tas nav mainījis. Toties konkurentu (varbūt var iekavās ielikt Pirmā partija) līdera paziņojumam, ka Repše slēpjoties aiz sieviešu brunčiem, ir spēcīgs dzimtes konteksts. To pastiprina arī šīs partijas videoklips ar sievietes krūti, kurai vienā galā ir zīdainis, bet otrā pusē – nevis pati sieviete, bet ministrs Baštiks. Tas ļauj vīrietim politiķim spēlēt ne tikai traktoru, bet arī māti. Sievietes politiķes lomu ampluā šogad ir krietni šaurāks.

Evija Caune, resursu centra sievietēm „Marta” projektu novērtētāja

Salīdzinot ar iepriekšējās Saeimas un pašvaldību vēlēšanām, reklāmās parādījušās vairāk sieviešu, lai gan sarakstos viņu ir par 2,6 procentiem mazāk. Zīmīgi, ka sieviete vairs nav tikai dekoratīvs elements partiju vīriešu rindu atsvaidzināšanai, bet piesaka sevi kā politiķes, kas nopietni pretendē uz varas sadali.

Jaunais laiks visticamāk apzināti izvēlējies likt uzsvaru uz sievietēm kandidātu sarakstos, un tas ir nebijis precedents. Reklāma par Sandru Kalnieti vēsta, ka Latvijai būs jauna Vaira Vīķe-Freiberga. Jaunā laika reklāma drukātajos medijos un vides reklāma demonstrē šīs partijas femīno priekšvēlēšanu taktiku.

Pozitīvā nozīmē pārsteidzoša ir Jauno demokrātu reklāma, kur ķēdes sarauj Velga Bražņevica, apgalvojot, ka pie varas esošie kungi Latvijai ir apnikuši. Semantiski daudznozīmīgs vēstījums – sieviete sarauj važas; tiek norādīts, ka pie varas ir vīrieši, un ka pienācis laiks kārtības maiņai. Kad tos pašus vārdus saka Māris Gulbis, vēstījumā pazūd daudznozīmība un novitāte, jo apnikušos kungus nomainīs citi.

Latvijas Pirmās partijas/Latvijas ceļa (LPP/LC) reklāma ar A.Baštiku, – rūpīgā ministra un tēva tēlu, ir femīna. Vīrietis, kurš nerunā par varu, bet rūpējas par māmiņām un bērniem, iežēlinās daudz siržu, visticamāk tieši sieviešu. Katrā ziņā LPP/LC domājis par vēlētāju dzimumu.

Vides reklāmās var vērot arī Ilgas Kreituses seju no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas. Tautas partija uztur vīru komandas garu, kas bija iepriekšējo vēlēšanu zīme; to publiski pārstāv tikai viena sieviete – Helēna Demakova. Partijas, kas galvenokārt uzsver nacionālos jautājumus, nav pievērsušas nekādu uzmanību abu dzimumu vienlīdzīgai pārstāvniecībai, acīmredzot uzskatot, ka viņu vēlētājiem tas nav būtiski.
Kristaps Petermanis, dzimtes studiju maģistrs

Sieviešu līdzdalība politikā Latvijā vienmēr bijusi zemāka nekā vīriešu. Politisko partiju reklāmas, kas varētu būt viens no līdzekļiem, kā nodrošināt līdzvērtīgākas abu dzimumu pārstāvniecības Saeimā, arī šajā priekšvēlēšanu periodā turpināja pildīt pretēju funkciju – apstiprināt abu dzimumu vēlētājam un potenciālajai sievietei-politiķei, ka politika ir vīriešu atbildības joma. Līdz ar to apburtais loks, kura dēļ Latvija neizmanto daļu savu gudrāko un spējīgāko pilsoņu, iespējams, labākas un līdzsvarotākas politikas veidošanai, arī šogad netiks pārrauts.

Pievēršoties konkrētām problēmām, par vienu no būtiskākajām partiju reklāmās šogad jāatzīst ētiski un juridiski aplamā un, no dzimumu līdztiesības viedokļa, diskriminējošā jēdziena „māmiņu algas” lietošana. LPP tādējādi nostiprina savu reputāciju kā vīriešu un sieviešu vienādām tiesībām un iespējām naidīgs politiskais spēks. Ar nožēlu jākonstatē, ka arī labklājības ministres Dagnijas Staķes partija Zaļo un zemnieku savienība, kas iepriekš politiķiem aizrādījusi, ka jārunā par bērna kopšanas atvaļinājumu jeb „jaunā vecāka algu”, nav savā partijā izskaudusi šo nevēlamo parādību. Šādi vēl vairāk nostiprinām privātās dzīves pienākumu asociēšanu ar sievietes pienākumiem, nedodam iespēju vīriešiem pat pamēģināt vairāk iesaistīties bērnu aprūpē, un neveicinām darba un ģimenes dzīves apvienošanas stratēģijas Latvijas ģimenēs, kas varētu nest tik lielu labumu valsts ekonomikai.