1. Kādas jaunas iniciatīvas Eiropas Parlamentā TP piedāvās reģionu attīstības uzlabošanai?
Latvijas reģionu attīstības uzlabošana, izmantojot Eiropas Savienības fondu sniegto atbalstu, ir, pirmkārt, Latvijas valdības un pašvaldību uzdevums. Tā ir praktiska iespēja, kas pieejama un izmantojama jau šodien.
Latvijas deputātu Eiropas Parlamentā galvenais uzdevums būs nevis virzīt jaunas iniciatīvas, bet gan krasi iestāties pret tādām veco dalībvalstu ierosmēm, kas paredzētu jaunajām dalībvalstīm (t.sk. Latvijai) pieejamo fondu līdzekļu samazināšanu.
2. TP sola, ka “cīnīsies par Latvijas nacionālajām interesēm, darbojoties Eiropas Parlamenta lielākajā – Eiropas Tautas partijas frakcijā”. Ko TP saprot ar nacionālajām interesēm, ņemot vērā to, ka Eiropas Tautas partija 2002. gada novembrī prezentēja federālās Eiropas konstitūcijas projektu?
Latvijas galvenās nacionālās intereses ir nodrošināt, lai Eiropas Savienība arī turpmāk paliktu nacionālu valstu savienība, nevis federācija vai tās surogāts. Tautas partija ir vienīgā nopietnā Latvijas partija, kura joprojām deklarē iespēju rīkot tautas nobalsošanu par jauno Eiropas Konstitūciju, ja tās galīgais variants, kas vēl jāformulē starpvaldību konferencē, būtiski samazinās mūsu valsts suverenitāti.
Neskatoties uz Eiropas Tautas partijas frakcijas nostāju patlaban, Latvijas Tautas partijas deputātu darba uzdevums būs Latvijas kā nacionālas valsts interešu aizstāvēšana, nevis akla pakļaušanās frakcijas nolēmumiem.
3. Kā TP deputāti Eiropas Parlamentā plāno tuvināt izglītību praktiskās dzīves vajadzībām?
Tas ir jautājums par izglītības saistību un atbilstību darba tirgus vajadzībām un specifikai. Ir jākonstatē, ka šī problēma ir aktuāla ne tikai Latvijā, kur joprojām nav nodefinēts valstij vajadzīgo speciālistu klāsts (t.i., valsts pasūtījums augstākajā izglītībā), bet arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tādēļ, diskutējot ar kolēģiem Eiropas Parlamentā, ir jāstrādā pie tādām Eiropas līmeņa politikas dokumentiem, kuri rekomendējošā vai regulējošā veidā palīdzētu dalībvalstīm pārvarēt šo plaisu starp izglītības sistēmas specifiku un darba tirgus vajadzībām.
4. Ar kādiem līdzekļiem TP Eiropas Parlamentā atbalstīs un stimulēs projektus, kas radīs alternatīvus ceļus elektroenerģijas un gāzes piegādēm Baltijai?
Prasīsim Eiropas budžetā paredzēt finansējumu šādiem alternatīviem enerģijas projektiem.
5. TP programmā teikts “diemžēl laikā, kad TP atradās opozīcijā, dažādu iemeslu un sakritību dēl tauta pieredzējusi cenu kāpumu un maz priecīgu uzlabojumu”. Kādus priecīgus uzlabojumus un cenu pazeminājumus TP ir sagādājusi tautai, tagad atrodoties valdībā?
Pirmais priecīgais uzlabojums ir jaunās valdības izveidošana, jo šī valdība – atšķirībā no Repšes kabineta – ir orientēta nevis uz populisma uguņošana, bet gan uz pragmatisku un praktisku darbu Latvijas attīstības labā.
Ir grūti pārvērtēt to haosa apjomu, kas būtu iestājies valstī, ja šī valdība nebūtu tik ātrā tempā izskatījusi milzīgu apjomu ar Eiropas Savienību saistītu jautājumu. Valdībai bija nepieciešams rīkot sēdes pat divreiz nedēļā, lai padarīto visus tos darbus, kuri bija palikuši pusratā laikā, kad iepriekšējais premjers Repše imitēja skaļu darbību. Šīs valdības galvenais panākums Eiropas Savienības lietās ir iepriekšējās valdības nepadarīto darbu padarīšana un pieļauto kļūdu izlabošana – kaut gan šis process vēl ne tuvu nav beidzies.
Informāciju sagatavoja:
Arno Pjatkins, Tautas partijas preses sekretārs