Ziņoju no Madrides, kur šajā nedēļas nogalē notiek Eiropas pilsoņu debates – 99 iedzīvotāji no visiem Spānijas reģioniem, dažādām vecuma grupām un profesijām diskutē par Eiropas nākotni un izstrādā konkrētus priekšlikumus par to, ko Eiropas Savienībai vajadzētu darīt, lai nodrošinātu iedzīvotāju sociālo un ekonomisko nākotni globalizētajā pasaulē? Paralēli debatēm Madridē, gandrīz identiskas debates šajā nedēļas nogalē notiek arī Grieķijā, Polijā, Beļģijā, Luksemburgā, Igaunijā, Rumānijā, Somijā un Čehijā. 529 šo valstu iedzīvotāji nolēmuši, ka ir vērts vienu nedēļas nogali ziedot, lai izteiktu savu viedokli par Eiropas nākotni un nodotu savas idejas politikas veidotājiem. Arī Madridē, kur šobrīd ir plus 26 grādi, saule spīd un domas varbūt nemaz nefokusējas ap nodarbinātību, enerģētiku, finanšu tirgiem, veselības aprūpi un izglītību, imigrāciju, pieeju internetam, vidi, noziedzības apkarošanu, konkurētspēju, eksporta tirgiem, utt. Bet tieši par šiem un vēl citiem jautājumiem iedzīvotāji ir visvairāk nobažījušies un redz pievienoto vērtību sadarbībai ES valstu vidū.
Es esmu atbildīgā par debatēm Latvijā – tās notiks 28.-29.martā. Bet Madridē mana loma debatēs ir integrēt norises starp valstīm. Mēs sazvanāmies ar video skype, mēs apmaināmies ar populārākajiem (pēc balsošanas) priekšlikumiem, mēs apmaināmies ar iespaidiem, bildēm un video – lai iedzīvotājos radītu sajūtu, ka viņi ir lielāka – Eiropas pilsoņu debašu visās 27 ES dalībvalstīs – procesa sastāvdaļa, ne tikai nacionāla līmeņa debašu dalībnieki.
Novērojumi? Tāpat kā Eiropas pilsoņu debatēs 2007.gadā, arī šoreiz iedzīvotāji ļoti novērtē iespēju izteikt savus viedokļus intensīvās debatēs (skat. foto) un ietekmēt politikas veidošanu, jo viņi tic, ka nevalstiskās organizācijas – mēs, kas radījām un īstenojam šo projektu ar ES līdzfinansējumu – nodos debašu rezultātus ES politiķiem un strādās, lai tie tiktu ņemti vērā. Toreiz pēc 2007.gada debatēm iedzīvotāju ierosinājumi par enerģētiku un vidi – tai skaitā iedzīvotāju vēlme, ka ES ar zaļo dzīves veidu rāda piemēru pārējai pasaulei – tika ņemti vērā, izstrādājot ES enerģētikas likumdošanas paketi. Idejas par imigrācijas politiku ļāva labāk saprast iedzīvotāju bažas, izstrādājot ES migrācijas likumdošanu. Vīzijas par daudz spēcīgāku, vienotāku un aktīvāku ES ārpolitikā palīdz uzturēt ticību, ka varbūt Lisabonas līgums (kur ir iekļauti instrumenti, kas var palīdzēt nodrošināt šādu ES) tomēr ir arī ES iedzīvotāju interesēs. Bet, pateicoties skaļai prasībai par „sociālāku Eiropu”, kā arī atbilstošiem sabiedriskās domas datiem, ES politikas veidotāji rūpīgi izvērtē iespējas atbildēt uz šo ES iedzīvotāju vēlmi. Arī tāpēc 2009.gada Eiropas pilsoņu debašu centrā ir jautājums par sociālo un ekonomisko nākotni, un debašu rezultāti tiks ņemti vērā – tai skaitā – izstrādājot jauno Lisabonas stratēģiju (par to, kā radīt ES kā konkurētspējīgāko un uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē pēc 2010.gada).
Arī Latvijas iedzīvotājiem – tiem, kas nav atlasīto 30 iedzīvotāju vidū, kas piedalīsies debatēs Rīgā 28.-29.martā – ir iespējas izteikt savas idejas par Eiropas nākotni www.eiropas-pilsonu-debates.eu , jo visās ES dalībvalstīs visās ES valodās pirms diskusijām tiešajā vidē notiek diskusijas tiešsaistē. Populārākie (pēc balsošanas internetā) priekšlikumi no interneta forumiem tiek apspriesti Eiropas pilsoņu debatēs tiešajā vidē, un – ja tie gūs citu ES iedzīvotāju atbalstu – tiks iesniegti ES politikas veidotājiem: Eiropas Komisijas prezidentam, Eiropas Parlamenta prezidentam Eiropas pilsoņu samitā 10.-11.maijā Briselē.
Saprotu, ka daudziem ideja piedalīties šādā Eiropas iedzīvotāju līdzdalības projektā var šķist nereāla, vai kā Eiropas Komisijas sabiedrisko attiecību pasākums. Šiem cilvēkiem es iesaku pavērtēt 2007.gada Eiropas pilsoņu debašu rezultātus, kā arī ieklausīties pašu iedzīvotāju – Eiropas pilsoņu debašu dalībnieku – iespaidos un ticībā, ka viņi padarījuši labu darbu, ko nevalstiskās organizācijas (Eiropas pilsoņu debašu organizētāji) noveda un novedīs pie politiķiem. Ja kādam šķiet, ka debatēs piedalīties nav vērts, jo ES lēmumi tiek pieņemti “kaut kur Briselē” un “ko tad es kā iedzīvotājs varu darīt?!”, tad arī šiem apgalvojumiem ir pretargumenti. Pirmais, protams, ka lēmumi netiek pieņemti Briselē. Otrais – Rainiskais – ka ik katram roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu tiek. Eiropas Savienība nav tikai naudas devējs, no kā mēs neko citu negaidām un neko paši neieguldām. Mums ir tiesības un pat pienākums nākt ar savām idejām un izteikt savus viedokļus, lai kopīgajos ES lēmumos mūsu viedokļus uzklausa un ņem vērā, lai arī mēs veidotu to Eiropas Savienību, kādā vēlamies dzīvot. Ja mēs neko neteiksim, un tikai klusumā degsim par to, ka, piemēram, nezin kāpēc Latvijā ir zemākie tiešie maksājumi zemniekiem, tad vienu dienu pacietības mērs būs pilns un varbūt akmeņus sāksim mest nevis uz Saeimu, bet uz ES institūciju ēkām… Bet patiesībā, vai mēs varam teikt, ka esam darījuši visu, kas ir mūsu spēkos, lai savu viedokli izteiktu? Kādā veidā tad tika pieņemts lēmums, ka mums būs šie viszemākie maksājumi? Vai tiešām tas notika bez Latvijas valdības, zemnieku (organizāciju) un mediju ziņas?!…
Eiropas pilsoņu debates dod iespēju nākotnes lēmumus ietekmēt, virzīt mums interesējošā virzienā jau šodien, negaidot, kad “Briselē tiks pieņemts” kāds lēmums, kas mums nav labvēlīgs. Un tieši šobrīd, kad domājam par ekonomiskajām, sociālajām un politiskajām grūtībām, mums ir iespēja pateikt, ko mēs no ES gaidām, tai skaitā, lai palīdzētu no šādām “krīzēm” izbēgt? Jums ir idejas vai vēlaties apspriest citu priekšlikumus un balsot par tiem? www.eiropas-pilsonu-debates.eu Uz priekšu!