Pieņemts 2004. gada 24. augustāInformatīvais ziņojums, ko MK pieņēma zināšanai 24.08.2004, sniedz informāciju, t.sk. nozīmīgākos statistikas datus par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbu aplūkotajā periodā.
Informatīvais ziņojums
«Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbību no 2004. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam»
Ievads
2004.gada 27.maijā Saeima pēc Ministru kabineta ieteikuma par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk – KNAB) priekšnieku uz pieciem gadiem iecēla Alekseju Loskutovu. Pēc KNAB pirmā priekšnieka Gunta Rutka atbrīvošanas no amata šos pienākumus ar 2003.gada 31.maiju pildīja priekšnieka vietnieks Rūdolfs Kalniņš, ar 2003. gada 12. jūniju – priekšnieka vietnieks Alvis Vilks, savukārt no 2003. gada 23.septembra līdz 2004. gada 26. maijam – priekšnieka vietniece Juta Strīķe.
2004. gada 30.jūnijā KNAB darbinieku kopējais skaits ir 107, no tiem – 2 priekšnieka vietnieki, 14 nodaļu vadītāji, 2 nodaļu vadītāju vietnieki un 88 darbinieki.
2004. gada 4. marta KNAB padomes sēdē tika atbalstīta KNAB Ētikas kodeksa pieņemšana. Ētikas kodeksa mērķis ir noteikt KNAB darbinieku profesionālās ētikas un uzvedības pamatprincipus. Būtiskākie ētikas principi, kas jāievēro Biroja darbiniekiem ir taisnīgums, atbildīgums, objektivitāte un neatkarība. Lai uzraudzītu Ētikas kodeksa ievērošanu un veicinātu tā ieviešanu, tiks izveidota Ētikas komisija. Tā būs koleģiāla lēmējinstitūcija, kuras uzdevums ir objektīvi un vispusīgi izvērtēt KNAB darbinieku ētikas kodeksā noteikto normu ievērošanu.
Pārskata periodā no 2004. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam ierosinātas 13 un no citām izziņas iestādēm saņemtas 2 krimināllietas, savukārt kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtītas 11 krimināllietas pret 16 personām.
Pārskata periodā KNAB nosūtījis 4373 dokumentus valsts un pašvaldību iestādēm, fiziskām un juridiskām personām. KNAB lietvedībā saņemti un reģistrēti 3849 dokumenti, iesniegumi, sūdzības un priekšlikumi.
Pārskata periodā KNAB Ziņojumu centrs 1042 reizes saņēmis informāciju pa tālruni, pieņēmis 155 apmeklētājus un izskatījis 412 rakstiskus iesniegumus. No izskatītajiem iesniegumiem 139 gadījumos sūdzības bijušas par pašvaldību amatpersonu iespējamiem pārkāpumiem, 104 gadījumos par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonām, pārējās sūdzības KNAB saņemtas par citu valsts pārvaldes iestāžu darbu, izglītības un ārstniecības darbiniekiem.
Izmantojot informāciju par noziedzīgiem nodarījumiem, kas sākotnēji iesniegta KNAB Ziņojumu centrā, ierosinātas 3 krimināllietas. 25 gadījumos informācijā, kas saņemta pa bezmaksas tālruņa līniju (8002070) saskatītas noziedzīga nodarījuma pazīmes.
1. Valsts politikas koordinēšana korupcijas novēršanas un apkarošanas jautājumos
2004.gada 8.martā Ministru kabinets akceptēja KNAB izstrādāto Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts stratēģiju 2004.-2008.gadam. Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts stratēģija ir vidēja termiņa politikas dokuments, kurā ietverti valdības politikas pamatprincipi, attīstības mērķi un prioritātes korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā 2004.-2008.gadam. Stratēģijas mērķis ir panākt valsts amatpersonu godprātīgu un tiesisku darbību sabiedrības interesēs, nodrošinot efektīvus rīcības virzienus aktuālo problēmu risināšanai korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā. Katra stratēģijas rīcības virziena īstenošanai un konkrēto rezultātu sasniegšanai, atbilstoši uzdevumi ir iekļauti Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts programmā, norādot par uzdevumu izpildi atbildīgo institūciju un tā izpildes termiņu.
KNAB ir izstrādājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts programmas projektu, kas izskatīts Ministru kabineta komitejā 2004. gada 28. jūnijā. Valsts programma ir veidota kā kompleksa pretdarbība korupcijai (novēršana, apkarošana un izglītošana), kuras mērķis ir panākt valsts amatpersonu efektīvu darbību sabiedrības interesēs, tādējādi nodrošinot iedzīvotāju uzticību likuma varai.
2004.gada aprīlī KNAB sagatavojis priekšlikumus par korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumiem Deklarācijas par Ministru kabineta iecerētās darbības izpildei Rīcības plānam.
2. KNAB funkciju izpilde korupcijas novēršanā
2.1. Likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpildes un citos normatīvajos aktos valsts amatpersonām noteikto papildu ierobežojumu ievērošanas kontrole
Pārskata periodā no 2004.gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs saņēmis izvērtēšanai 223 iesniegumus un sūdzības par valsts amatpersonu iespējamiem likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normu pārkāpumiem, kā arī pabeidzis 170 uzsāktās pārbaudes par iesniegumos un sūdzībās minētajiem faktiem un sniedzis atbildes iesniedzējiem. Sagatavojot atbildes uz iesniegumiem un sūdzībām, veikta 131 pārbaude dažādās valsts un pašvaldību institūcijās.
Izskatot iedzīvotāju iesniegumus un sūdzības par valsts amatpersonu iespējamo darbību interešu konflikta situācijā, vienlaicīgi pārbaudītas arī šo valsts amatpersonu deklarācijas. Izvērtējot 166 valsts amatpersonu deklarācijās norādītās ziņas, kopumā pārbaudītas 300 valsts amatpersonu deklarācijas.
KNAB konstatējis, ka valsts amatpersonas bieži neievēro likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktos ierobežojumus par lēmumu pieņemšanu un citu ar amata pienākumu pildīšanu saistīto funkciju realizēšanu interešu konflikta situācijā. Valsts amatpersonas neievēro amatu savienošanas ierobežojumus – valsts amatpersonas amatu savienošana iespējama tikai tad, ja tā nerada interešu konfliktu un ir saņemta attiecīgās valsts vai pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstveida atļauja vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā.
2/3 no administratīvajiem pārkāpumiem pieļāvušas pašvaldību amatpersonas. Tas liecina, ka nepieciešams vairāk izglītot valsts amatpersonas, īpaši pašvaldību sektorā par ierobežojumiem, pildot valsts amatpersonas pienākumus.
Pārskata periodā no 2004. gada 1. janvāra līdz 2004. gada 30. jūnijam par valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu neievērošanu pie administratīvās atbildības sauktas 35 valsts amatpersonas, no tām 6 valsts amatpersonas KNAB lēmumus pārsūdzējušas. KNAB lēmumi par administratīvo sodīšanu ar naudas sodu stājušies spēkā 29 valsts amatpersonām kopumā par Ls 1745,00. Pēc KNAB rīcībā esošās informācijas naudas sodu apmaksājušas 28 valsts amatpersonas, kopumā valsts budžetā ieskaitot Ls 1685,00.
Saskaņā ar likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 30. pantu valsts amatpersonām nelikumīgi gūtie ienākumi, kurus tās saņēmušas, pārkāpjot likumā noteiktos amatu savienošanas un ienākumu gūšanas ierobežojumus, neievērojot komercdarbības ierobežojumus vai atrodoties interešu konfliktā, ir jāatmaksā valsts kasē kā valstij radītie zaudējumi. 16 valsts amatpersonām uzlikts par pienākumu atlīdzināt valstij nodarītos zaudējumus, 3 valsts amatpersonas šos lēmumus pārsūdzējušas (divos pārsūdzētajos lēmumos zaudējumu atlīdzība pārsniedz 3000 latu, vienā lēmumā – 900 latu), tātad KNAB lēmumi par valstij nodarītajiem zaudējumiem ir spēkā 13 gadījumos par kopējo summu Ls 3824,38 apmērā. Pēc KNAB rīcībā esošās informācijas 8 valsts amatpersonas atlīdzinājušas valstij radītos zaudējumus, kopumā valsts budžetā ieskaitot Ls 882,80.
Administratīvais pārkāpums valsts amatpersonu darbībā saistībā ar likumā noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpumiem konstatēts vēl 13 gadījumos, taču, ņemot vērā to, ka no administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīža bija pagājis Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37.pantā noteiktais administratīvā soda uzlikšanas termiņš, lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā saskaņā ar šā kodeksa 239.panta 7.punktu nevarēja uzsākt, tāpēc šajos gadījumos minētās 13 valsts amatpersonas, kuras pieļāvušas minētā likuma pārkāpumus, rakstiski brīdinātas par atkārtota pārkāpuma nepieļaujamību.
6 gadījumos valsts amatpersonu darbībās saskatītas iespējamās noziedzīga nodarījuma pazīmes un pārbaudes materiāli nodoti KNAB korupcijas apkarošanas blokam izvērtēšanai, tālākas pārbaudes veikšanai un jautājuma izlemšanai par krimināllietas ierosināšanu.
Pārbaudot valsts amatpersonu ienākumu atbilstību izdevumiem, konstatēts, ka 22 gadījumos valsts amatpersonu un viņu radinieku ienākumi, iespējams, nav bijuši atbilstoši viņu izdevumiem, tāpēc pārbaudes materiāli par 22 personām nosūtīti Valsts ieņēmumu dienestam šo personu ienākumu likumības pārbaudei saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 22.pantu. Šajā atskaites periodā VID pēc KNAB ierosinājuma jau uzsācis iedzīvotāju ienākuma nodokļa auditu 8 personām, savukārt 7 personām VID atteicis uzsākt ienākumu auditu. Vienā gadījumā ienākuma nodokļa audita rezultātā VID veicis uzrēķinu 6383,60 latu apmērā.
Pārbaudes materiāli par 7 valsts un pašvaldības institūcijās konstatēto nosūtīti Valsts ieņēmumu dienestam, lai minētais dienests atbilstoši savai kompetencei veiktu pārbaudi, vai šajās institūcijās strādājošo amatpersonu neiekļaušana valsts amatpersonu sarakstos ir bijusi atbilstoša likuma prasībām un nodrošinātu to, lai visas valsts amatpersonas iesniegtu valsts amatpersonu deklarācijas.
Konstatējot valsts amatpersonu darbībās tādu normatīvo aktu pārkāpumus, kuru izvērtēšana nav KNAB kompetencē, 30 gadījumos informācija nosūtīta kompetentām institūcijām (Valsts kontrolei, Finanšu ministrijai, Valsts ieņēmumu dienestam, Valsts civildienesta pārvaldei, Valsts darba inspekcijai, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, Iekšlietu ministrijas Ieslodzījumu vietu pārvaldei, Aizsardzības ministrijai, Drošības policijai, u.c. valsts institūcijām) pārbaudes veikšanai un atzinuma sniegšanai KNAB.
2.2. Valsts un pašvaldību darījumu pārbaude
KNAB veic pārbaudes par amatpersonu rīcības likumību, pieņemot lēmumus par valsts vai pašvaldību mantas un naudas līdzekļu izlietojumu, kā arī izvērtē iepirkuma procedūras un to rezultātā noslēgto līgumu izpildi.
No Iepirkumu uzraudzības biroja (turpmāk – IUB) atbilstoši likumam „Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”, KNAB saņem IUB iesniegtās sūdzības un to izskatīšanas protokolus. Pārskata periodā KNAB saņemta un izvērtēta 121 sūdzība un 79 sūdzību izskatīšanas komisijas lēmumi. Saņemtos materiālus KNAB pārbauda likumā noteiktajā kārtībā un lemj par to tālāko virzību. Lēmums par padziļinātas pārbaudes uzsākšanu pieņemts 27 gadījumos. Visbiežāk konstatēti likuma “Par iepirkuma valsts vai pašvaldību vajadzībām” un likuma „Par būvdarbiem, piegādēm, nomu un pakalpojumiem sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu vajadzībām” normu pārkāpumi.
Pārskata periodā KNAB ir saņemti 110 fizisko un juridisko personu iesniegumi un sūdzības par iespējamiem pārkāpumiem valsts un pašvaldību darījumos un iepirkumos. Uz 2004. gada 30. jūniju notiek 81 pārbaude.
KNAB ir izstrādāta datu bāze par pasūtītājiem, par kuru rīkotajām iepirkuma procedūrām ir reģistrētas vairākas sūdzības (Riska grupa). Tiek veikta pastiprināta kontrole un uzraudzība par Riska grupas pasūtītāju rīkotajām iepirkuma procedūrām.
No 2004.gada pirmajā pusgadā saņemtajiem iesniegumiem un sūdzībām 14 gadījumos konstatētas iespējamas noziedzīga nodarījuma pazīmes un pārbaudes materiāli tālākai pārbaudes veikšanai ir nodoti KNAB Izziņas nodaļai.
KNAB veikto valsts un pašvaldību darījumu pārbaužu rezultātā, Valsts ieņēmumu dienests pirmajā pusgadā ir izdarījis uzrēķinu Ls 35 853,08 apmērā.
2.3. Normatīvo aktu projektu izstrāde
Lai novērstu korupciju veicinošas normas, 2004. gada pirmajā pusgadā KNAB izstrādājis un apstiprināšanai Saeimā virzījis daudzus būtiskus grozījumus normatīvajos aktos. Tas ir arī priekšnosacījums pilnvērtīgai KNAB funkciju realizēšanai.
2.4. Valsts iestāžu korupcijas novēršanas prakses un atklāto korupcijas gadījumu analīze
Apkopojot un analizējot informāciju par atklātajiem korupcijas gadījumiem, pārskata periodā KNAB sagatavojis pārskatus par:
2.5. Sabiedrības informēšana un izglītošana par korupcijas attīstības tendencēm un atklātajiem korupcijas gadījumiem, kā arī veiktajiem pasākumiem korupcijas novēršanai un apkarošanai
Pārskata periodā izplatīti 45 paziņojumi presei, kā arī sniegtas 15 KNAB pārstāvju intervijas Latvijas un ārvalstu masu saziņas līdzekļiem, rīkota preses konference par partiju finansēšanas kontroles rezultātiem.
Sabiedrībai ir pieejama jauna KNAB interneta mājas lapa – http://www.knab.gov.lv. Mājas lapā regulāri tiek ievietota aktuāla informācija latviešu un angļu valodās, pamatinformācija ir pieejama arī krievu valodā. Mājas lapā ir pieejama politisko partiju finansējuma datu bāze, kurā ir iespējams vienkārši un ātri atlasīt informāciju. Par KNAB kompetencē esošajiem jautājumiem interesenti var iesniegt aktuālos jautājumus un saņemt atbildes. Mājas lapā ir arī pieejami tiesību akti un starptautiskie dokumenti, informatīvie materiāli.
Ievērojot to, ka 2/3 no KNAB konstatētajiem administratīvajiem pārkāpumiem izdarījušas tieši pašvaldību amatpersonas, KNAB uzsācis pašvaldību amatpersonu izglītošanu. 2004. gada janvārī, martā un jūnijā KNAB pārstāvji snieguši priekšlasījumus vairāku valsts un pašvaldību institūciju darbiniekiem par valsts amatpersonām noteiktajiem ierobežojumiem un aizliegumiem, kā arī par interešu konflikta nepieļaušanu pašvaldību darbā. KNAB ir uzsācis darbu pie rokasgrāmatas sagatavošanas, kas skaidros pašvaldību amatpersonām likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normas.
Apzinoties nepieciešamību nodrošināt sabiedrības pārstāvju līdzdalību valsts korupcijas novēršanas politikas veidošanā, īstenošanā un sabiedrības izglītošanā, 2004. gada aprīlī izveidota KNAB Sabiedriskā konsultatīvā padome. Padomes izveidošanas mērķis ir veicināt KNAB saikni ar sabiedrību, sniedzot rekomendācijas par aktuāliem KNAB darbības jautājumiem. Padomē Birojs aicināja piedalīties nevalstiskās organizācijas, kuru aktivitātes ir saistītas ar korupcijas novēršanu un kuru līdzdalībai ir būtiska loma aktuālu korupcijas problēmu risināšanā. Darbam padomē savus pārstāvjus deleģēja 15 nevalstiskās organizācijas: Ārvalstu investoru padome Latvijā, Ētikas padome, Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Būvnieku asociācija, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Juristu biedrība, Latvijas Komercbanku asociācija, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Tirgotāju asociācija, Latvijas Žurnālistu savienība, Sabiedrība par atklātību „Delna”, Vides aizsardzības klubs. Pirmā padomes sēdē notika 20. maijā, kad tika apstiprināts Padomes sastāvs un ievēlēts priekšsēdētājs – Sabiedriskās politikas centra „Providus” pētnieks Valsts Kalniņš. Otrā padomes sēde notika 1. jūlijā, tad padomes locekļi izteica priekšlikumus turpmākajai sadarbībai ar KNAB.
2004. gada janvārī un februārī KNAB pārstāvji piedalījās Sabiedriskās politikas centra „Providus” organizētajās diskusijās – par KNAB pārraudzības modeļiem un „Kā veidot ētisku politiku?”.
2004.gada februārī KNAB organizēja starpinstitūciju ekspertu diskusiju par fizisko personu ienākumu gūšanas kontroli. Diskusijā tika apspriestas Latvijā pastāvošās problēmas fizisko personu ienākumu kontrolē, kas rada būtiskus šķēršļus korupcijas novēršanai un apkarošanai, kā arī tas, ka kontrolējošajām institūcijām ir apgrūtinātas iespējas noskaidrot valsts amatpersonas vai tās radinieku ienākumu avotus tajos gadījumos, kad tiek norādīta nepārbaudāma vai sena to izcelsme.
2004. gada maijā KNAB pārstāvis piedalījās Sabiedrības par atklātību „Delna” rīkotajā pretkorupcijas konferencē jauniešiem.
2004.gada jūnijā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” publicēts KNAB amatpersonas raksts par ārvalstu praksi un tiesisko regulējumu jautājumā par juridisko personu kriminālatbildību.
2004. gada jūnijā sagatavots pirmais publiskais pārskats par KNAB darbu 2003. gadā, kas publicēts KNAB mājas lapā.
2.6. Ārvalstu un starptautisko institūciju finanšu palīdzības projektu gatavošana un koordinācija
Eiropas Komisija ir apstiprinājusi KNAB izstrādāto Phare projektu KNAB institucionālās un operatīvās kapacitātes nostiprināšana. Sākotnēji tas paredzēja metodoloģijas un vadlīniju izstrādi tādos jautājumos kā politisko partiju finansēšanas kontrole, interešu konflikts, valsts amatpersonu deklarāciju pārbaude, KNAB personāla apmācību pēc izstrādātām programmām. Tomēr ar izvēlētajiem Sadarbības līguma partneriem sadarbība izveidojās neapmierinoša, un tādēļ KNAB pieņēma lēmumu atteikties no Sadarbības līguma un pārveidot to par Tehniskās palīdzības līgumu. Tika izstrādāti grozījumi projekta pieteikumā, un grozītais pieteikums tika iesniegts Eiropas Komisijai saskaņošanai. Projekta izmaiņas atrodas saskaņošanas stadijā. Projekta ietvaros KNAB ir uzsācis pasākumus integrēta datortīkla un programmatūras izstrādei, kas būtu integrēta ar Iekšlietu ministrijas, VID, Tieslietu ministrijas Zemesgrāmatu departamenta, Uzņēmumu reģistra un citu institūciju datu bāzēm. Projektā paredzēta arī operatīvajam darbam nepieciešamā tehniskā nodrošinājuma iegāde. Projekta kopējā summa ir 2,1 miljons eiro, ilgums – 14 mēneši.
KNAB veica starptautisko konsultantu atlasi darba uzdevumiem pretkorupcijas jautājumos, kuru darbu finansēja Pasaules Banka, izmantojot Japānas piešķirto finansiālo palīdzību. Projekta mērķis bija nodrošināt palīdzību KNAB institucionālās kapacitātes stiprināšanā. Projekta ietvaros 2004. gada februārī un martā divi ārvalstu (Francija, Austrālija) eksperti sniedza KNAB rekomendācijas korupcijas novēršanas un institūcijas vadības jautājumos. Uz šo brīdi tiek veikta trešā eksperta pretendentu atlase, kurš sniegs konsultācijas korupcijas apkarošanas jautājumos. Projekta kopējā summa ir 84 030 ASV dolāru.
Tāpat KNAB ievieš sadarbības projektu ar Somiju. Projekta ietvaros KNAB ir saņēmis operatīvo tehniku, kā arī ir veikta KNAB darbinieku apmācība darbam ar šo tehniku. Projekta kopējā summa ir apmēram 50 000 eiro.
Šobrīd sagatavošanas stadijā ir Pasaules Bankas projekts, kas paredzēts korupcijas novēršanā iesaistītajām institūcijām – KNAB, Saeimas Pretkorupcijas komisijai un nevalstiskajām organizācijām. Projektā ir identificēti trīs virzieni, kuros strādās eksperti – korupcijas novēršanas vidēja termiņa rīcības plāns, interešu konflikta riska sistēmas noteikšana un korupcijas risku noteikšana. Projekta summa – 235 000 ASV dolāri.
2.7. Citu valstu pieredzes korupcijas novēršanā un apkarošanā apkopošana un analīze
Lai apgūtu citu valstu pieredzi korupcijas novēršanā un apkarošanā, KNAB pārskata periodā turpināja attīstīt aktīvu starptautisko sadarbību. KNAB ir organizējis, un tā amatpersonas ir piedalījušās vairākās divpusējās sanāksmēs ar citu valstu pārstāvjiem un arī dažādās starptautiskās konferencēs un semināros, lai apmainītos ar pieredzi korupcijas novēršanā un apkarošanā, kā arī iepazīstinātu citu valstu pārstāvjus ar KNAB darbību un apspriestu sadarbības iespējas.
Biroja pārstāvji regulāri piedalās Eiropas Krāpšanas apkarošanas biroja (OLAF) darba grupas sanāksmēs un OLAF rīkotajās apmācībās speciālistiem par korupcijas gadījumu izmeklēšanas metodēm Eiropas Savienības dalībvalstīs. KNAB pārstāvis piedalījās OLAF organizētajā seminārā par Eiropas Savienības finansiālo interešu aizsardzību, kas notika Spānijā. Divi KNAB pārstāvji piedalījās OLAF organizētajā seminārā „Training in Economic Crime and Money Laundering”, kura mērķis bija sniegt Baltijas valstīm priekšstatu par OLAF sistēmas darbību, kā arī radīt izpratni par iespējamiem krāpšanas riskiem saistībā ar ES fondu apsaimniekošanu un nodokļu administrāciju.
Neilgi pēc Biroja darbības uzsākšanas tika izveidota Ārvalstu padomnieku grupa (Foreign Advisory Panel), kurā aicināti piedalīties vēstniecību, pārstāvniecību un starptautisko organizāciju pārstāvji Latvijā. Ārvalstu padomnieku grupas sanāksmes Birojs organizē reizi ceturksnī, kas ļauj Birojam informēt ārvalstu vēstniecības un starptautisko organizāciju pārstāvniecības Rīgā par Biroja darbību un uzrunāt ārvalstu pārstāvjus par iespējamo palīdzību un sadarbību korupcijas novēršanā un apkarošanā. Pārskata periodā ir notikusi viena ĀPG sanāksme, kurā ārvalstu pārstāvji tika informēti par KNAB izstrādāto Valsts stratēģiju korupcijas novēršanai un apkarošanai, kā arī tika sniegts pārskats par KNAB darba rezultātiem.
KNAB pārstāvji piedalījās GRECO plenārsēdē, kurā tika izskatīts otrās kārtas novērtējuma ziņojums par Latviju. Plenārsēdē KNAB pārstāvis paskaidroja ziņojumos ietvertos jautājumus par Latvijas darbību korupcijas novēršanā un apkarošanā. Novērtējuma ziņojums tika sagatavots balstoties uz Latvijas institūciju atbildēm anketas jautājumiem, kā arī ņemot vērā GRECO ekspertu vizītes Latvijā rezultātus. Otrajā novērtējuma ziņojumā GRECO atzīmē, ka Latvijā ir izveidots adekvāts, starptautiskiem standartiem atbilstošs tiesiskais regulējums un institucionālā sistēma, attiecībā uz korupcijas rezultātā gūto līdzekļu „iesaldēšanu” un konfiskāciju. Par būtiskiem sasniegumiem korupcijas novēršanai valsts pārvaldē atzīmēta KNAB darbība, likuma «Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā» ieviešana, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts stratēģijas un programmas izstrāde. Novērtējuma ziņojuma neatņemama sastāvdaļa ir rekomendācijas, par kuru ieviešanu dalībvalstij ir jāatskaitās GRECO plenārsēdē. Otrajā novērtēšanas ziņojumā Latvijai ir izvirzītas 13 rekomendācijas, kuras jāizpilda līdz 2005. gada 31. decembrim.
Divi KNAB pārstāvji devās pieredzes apmaiņas vizītē uz Franciju, kuras laikā tikās ar pārstāvjiem no vairākām Francijas tiesībaizsardzības iestādēm, un ieguva zināšanas par to, kāda ir Francijas pieredze korupcijas novēršanā un apkarošanā.
Divi KNAB pārstāvji piedalījās Tieslietu ministrijas organizētajā seminārā „Liecinošo aizsardzība Latvijā – iespējas un uzdevumi”. Semināra ietvaros notika pieredzes apmaiņa ar Itālijas Kriminālpolicijas Centrālā direktorāta aizsardzības dienesta mācību un pētījumu biroja direktoru.
Vairākas KNAB amatpersonas piedalījās Iekšlietu ministrijas Phare projekta „Organizētās noziedzības novēršana, apkarošana un kontrole” semināros.
KNAB organizēja semināru Biroja un Zviedrijas Ekonomisko noziegumu biroja pārstāvjiem augstākminētā Iekšlietu ministrijas Phare projekta ietvaros par korupcijas gadījumu izmeklēšanu un informācijas atklātības nozīmi korupcijas novēršanā.
Divi KNAB pārstāvji piedalījās starptautiskā konferencē „Prevention of Corruption – International Exchange of Experience and Intesification of Cooperation”, kas notika Vācijā.
KNAB pārstāvis piedalījās Transparency International organizētajā konferencē „How to survive in corrupt environment?” Helsinkos, kuras ietvaros prezentēja KNAB darbību korupcijas novēršanā un apkarošanā Latvijā.
3. KNAB funkciju izpilde politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontrolē
Politisko organizāciju finansiālās un saimnieciskās darbības kontroli KNAB veic četros posmos: iesniegto deklarāciju pārbaude saskaņā ar likuma prasībām, grāmatvedības uzskaites pārbaudes, ziedojuma patiesuma un likumības pārbaudes, pretpārbaudes.
4. KNAB funkciju izpilde korupcijas apkarošanā
No 2004. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam KNAB Izziņas nodaļā izskatīts 101 iesniegums par iespējamiem koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem, Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 109. panta kārtībā saņemti 26 iesniegumi.
Pārskata periodā KNAB ierosinājis 13 krimināllietas, savukārt no citām izziņas iestādēm saņemtas divas krimināllietas. Pieņemti 14 lēmumi par atteikšanos ierosināt krimināllietu.
Kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtītas 11 krimināllietas pret 16 personām, t.sk. Kriminālprocesa kodeksa (KPK) 120.panta kārtībā aizturētas 12 personas, bet KPK 70.panta kārtībā – 10 personas.
Trijās no KNAB agrāk ierosinātajām krimināllietām tiesa ir atzinusi apsūdzētās personas par vainīgām. Vēl 5 krimināllietas ir nodotas izskatīšanai tiesā.
D. Kurpniece
7356166