Foto: A. Jansons

Vissliktākā kvalitāte konstatēta būvvalžu lēmumiem – vairumam trūkst atsauces uz tiesību normām, bet lielākajai daļai adresātam nelabvēlīgo lēmumu nav pamatojuma. Nemainot šo praksi, pašvaldības riskē zaudēt tiesas procesos un maksāt par radītajiem zaudējumus.

Gandrīz divsimt tūkstoši eiro – tā ir lielākā summa, ko par prettiesisku lēmumu prasīts kompensēt Tallinas pašvaldībai. Vai līdzīga nākotne sagaida arī Rīgu un citas Latvijas pašvaldības? Pētījums par administratīvo aktu kvalitāti pašvaldībās liecina, ka neviens no analizētajiem lēmumiem nav atbilstošs Administratīvā procesa likumam (APL) un tātad rada draudus pašvaldībām.

Jau desmit mēnešus ir spēkā APL, kas garantē efektīvu iedzīvotāju tiesību aizsardzību pret valsts amatpersonu pieņemtajiem prettiesiskajiem lēmumiem vai prettiesisku faktisko rīcību. Administratīvo tiesu prakse un spriedumi jau norāda uz kļūdām, kuras pieļauj administratīvo aktu izdevēji un kuru dēļ šie akti ir jāatceļ.

To institūciju vidū, kuru lēmumus pārsūdz administratīvajā tiesā, ir arī pašvaldības. Tieši ar pašvaldībām un to izdotajiem administratīvajiem aktiem iedzīvotājiem nākas bieži saskarties, īstenojot savas tiesības, jo to kompetencē ir jomas, kas saistītas ar iedzīvotāju ikdienu – piemēram, pašvaldības organizē komunālos pakalpojumus, gādā par iedzīvotāju izglītību, nodrošina sociālo palīdzību, sekmē uzņēmējdarbību. Tādējādi, nepildot APL normas un pieņemot nekvalitatīvus administratīvos aktus, pašvaldības ietekmē iedzīvotāju uzticēšanos, pārkāpj iedzīvotāju tiesības un galu galā pakļauj riskam pašvaldību budžetu, jo par prettiesiskiem administratīviem aktiem var piedzīt zaudējumu atlīdzību, tajā skaitā morālā kaitējuma kompensāciju. Piemēri nav tālu jāmeklē – administratīvo procesu regulējošas normas jau kopš 2002.gada ir spēkā Igaunijā un jau 2003.gada 1.februārī tiesā pret Igaunijas pašvaldībām bija iesniegtas 1100 prasības par likumam neatbilstošu administratīvo aktu vai faktisko rīcību. Daudzās prasībās ir noteikts pienākums pašvaldībām segt nodarītos zaudējumus un lielākā līdz šim pieprasītā kompensācija ir ietverta prasībā pret Tallinas pašvaldību – apmēram 198 700 eiro jeb 3,1 milj igauņu kronas[1].

Lai konstatētu, cik kvalitatīvi ir Latvijas pašvaldību pieņemtie administratīvie akti un kādas ir tipiskās kļūdas, Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS ir izpētījis administratīvos aktus piecās Latvijas pašvaldībās. Pētījums aptvēra kopumā 220 administratīvos aktus un tā kā neviens no tiem neatbilda nedz agrāk spēkā esošajam, nedz jaunajam administratīvā procesa regulējumam[2], tad jāsecina, ka zemā lēmumu kvalitāte rada pašvaldībām draudus. Pētījumā konstatēti šādi galvenie problēmjautājumi:

pašvaldību darbinieki un amatpersonas neprot nodalīt administratīvos aktus no citiem pieņemtajiem individuālajiem lēmumiem. Šim sadalījumam ir svarīga nozīme, jo tikai uz administratīvajiem aktiem attiecas APL normas. Attiecinot APL prasības uz visiem citiem individuāliem lēmumiem, tiek nelietderīgi patērēts pašvaldību darbinieku laiks un resursi.
procesuālās kļūdas administratīvo aktu sagatavošanā un pieņemšanā – piemēram, lēmuma izdošanas termiņa neievērošana, personas viedokļa neuzklausīšana, utt. Ja šāda prakse turpināsies, tā dos iespēju administratīvo aktu apstrīdēt vai pārsūdzēt.
saturiskas kļūdas pieņemtajos administratīvajos aktos. Pašvaldību institūciju izdotajam administratīvajam aktam jāatbilst visām APL prasībām – tam jābūt pareizi noformētam un pamatotam. Šī ir vislielākā problēma, kas var radīt potenciālos tiesas procesus. Un tieši saturiskās kļūdas, piemēram, administratīvajā aktā neietverts pamatojums vai atsauce uz tiesību normām, apgrūtinās iespēju pašvaldībai aizstāvēt savas tiesības tiesā[3].

Vissliktākā kvalitāte pētījuma gaitā konstatēta administratīvajiem aktiem, ko izdod būvvaldes – neatkarīgi no tā, vai pašvaldība ir liela vai maza. Analizējot 52 būvvaldes lēmumus, 47 no tiem konstatējām, ka trūkst atsauces uz tiesību normām, 20 gadījumos netiek nosaukti fakti, 41 aktā nav norādes, kur un kā to var apstrīdēt. No 14 administratīvajiem aktiem, kas bija adresātam nelabvēlīgi, astoņos gadījumos netika sniegts lēmuma pamatojums. Tas nozīmē, ka pastāv reāla iespēja personām pārsūdzēt šādus lēmumus, bet pašvaldības iespējas aizstāvēties tiesā būs ļoti ierobežotas.

Nereti kļūdas vai nepilnības būvvalžu lēmumos saistās ar to, ka administratīvos aktus sagatavo nevis juristi, bet būvniecības jautājumu speciālisti. Šī prakse ir jāmaina, vai nu piesaistot juristus būvniecības lēmumu sagatavošanā, vai izstrādājot tipveida administratīvos aktus.

Vislabākā kvalitāte pētījumā atklājās bāriņtiesu un pagasttiesu sagatavotajiem administratīvajiem aktiem. Tika apskatīti 11 bāriņtiesu vai pagasttiesu administratīvie akti, un visos bija iekļautas atsauces uz tiesību normām, kā arī norāde par pārsūdzības iespēju, taču trijos lēmumos trūka pamatojuma un vienā nebija aprakstīti fakti. Par bāriņtiesu lēmumiem pētījumā iesaistīto personu vidū izraisījās diskusijas saistībā ar problēmu, kā nošķirt administratīvos aktus no citiem lēmumu veidiem. Lai šo situāciju atrisinātu, ir jāveic pastiprināta bāriņtiesu un pagasttiesu darbinieku apmācība, lai tie spētu saskatīt atšķirības starp administratīviem aktiem un citiem lēmumiem.

Pētījumā secināts, ka administratīvo aktu kvalitāti var uzlabot gan izglītojot pašvaldības par APL prasībām un nozīmi, gan veicot izmaiņas normatīvajos aktos. Pētījumā ierosināts pašvaldībām mainīt pastāvošo administratīvo aktu sagatavošanas praksi un likumdevējam saskaņot likuma “Par pašvaldībām” normas ar Administratīvā procesa likuma noteikumiem. Pētījums arī piedāvā plašu materiālu, kas palīdzēs administratīvo aktu izdevējiem pašvaldībās uzlabot savu administratīvo aktu kvalitāti, pielāgojoties jaunajām APL prasībām.

___________________

[1] Spriedums Tallinnas pašvaldībai( spriedums igauņu valodā), pēdējo reizi skatīta 2004.gada jūnijā.

[2] Pirms APL spēkā stāšanās darbojās Ministru Kabineta noteikumi Nr. 154 “Administratīvo aktu procesa noteikumi”.

[3] APL 150.pants nosaka, ka iestāde tiesā var atsaukties tikai uz pamatojumiem, kas minēti administratīvajā aktā