Latvija atrodas nozīmīgā attīstības plānošanas posmā. Vienlaikus tiek izstrādāta Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2050. gadam (“Latvija 2050”), Nacionālais attīstības plāns 2028.–2034. gadam (NAP2034), gatavots nākamā Eiropas Savienības daudzgadu budžeta periods un plānotas valsts budžeta investīcijas. Šie procesi noteiks Latvijas attīstības iespējas turpmākajos gados, taču joprojām nav pietiekami skaidrs, kā tie savstarpēji tiks sasaistīti un kā tiks pieņemti lēmumi par prioritārajām investīcijām.
Lai apspriestu šos izaicinājumus, domnīca PROVIDUS 16. oktobrī organizēja apaļā galda diskusiju “Latvijas attīstības vektori: no vīzijas līdz investīcijām”, kurā piedalījās Valsts kancelejas, Finanšu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā, darba devēju, pilsoniskās sabiedrības un citu institūciju pārstāvji.
Diskusija turpināja 10. jūnijā iesākto sarunu par sabiedrības iesaisti reformu un investīciju prioritāšu noteikšanā. Lai gan kopš jūnija ir panākts progress atsevišķu dokumentu un procesu izstrādē, daudzi iepriekš identificētie jautājumi joprojām ir aktuāli.
Diskusijas ieraksts: https://www.youtube.com/watch?v=KE4vmjEsMlo&feature=youtu.be
Prezentācijas:
- Galvenās diskusijas atziņas
Attīstības plānošanas procesi jāvirza savstarpēji saskaņoti
Viena no būtiskākajām diskusijas tēmām bija četru vienlaikus notiekošo procesu savstarpējā koordinācija. Īpaši problemātiska ir to secība: investīciju priekšlikumi un finansējuma plānošana tiek virzīti laikā, kad vēl nav pieņemti galīgie lēmumi par NAP2034 un “Latvija 2050” prioritātēm.
PROVIDUS direktore Sanda Liepiņa uzsvēra risku, ka attīstības dokumenti var kļūt par formāli izpildītiem plānošanas uzdevumiem, ja to prioritātes nenosaka reālās investīciju izvēles. Tādējādi finansējuma sadales kalendārs varētu faktiski noteikt Latvijas attīstības prioritātes, nevis otrādi.
Valsts kancelejas pārstāvis Vladislavs Vesperis piekrita nepieciešamībai savienot attīstības mērķus ar finansējuma plānošanu. Viņš skaidroja, ka “Latvija 2050” un NAP2034 izstrāde jau tiek savstarpēji sinhronizēta un ka Valsts kanceleja ar Finanšu ministriju ir sākusi darbu pie abu plānošanas virzienu ciešākas sasaistes. NAP2034 prioritātēm un sasniedzamajiem rezultātiem jābūt pamatotiem ar reāli pieejamiem valsts budžeta un ES fondu resursiem.
Vienlaikus diskusijā neizdevās iegūt pilnīgu skaidrību par to, kā šī koordinācija praktiski darbosies, kādi būs kopīgie lēmumu pieņemšanas posmi un kurā brīdī tiks pieņemtas saistošās investīciju izvēles.
Svarīgāks par investīciju apjomu ir to sniegtais rezultāts
PROVIDUS prezentācijā tika uzsvērts, ka Latvija jau pašlaik publiskajās investīcijās iegulda salīdzinoši daudz, taču tās ekonomiskā izaugsme un produktivitātes tuvināšanās Eiropas Savienības vidējam līmenim notiek lēnāk nekā vairākās kaimiņvalstīs.
Saskaņā ar prezentācijā apkopotajiem Eurostat datiem valdības investīciju īpatsvars Latvijā 2025. gadā sasniedza 6,3% no IKP, salīdzinot ar 3,9% ES vidēji. Savukārt ministriju iesniegtie nākamā ES fondu perioda investīciju pieprasījumi – 27,1 miljards eiro – gandrīz trīskārt pārsniedz sākotnēji aplēsto 9,3 miljardu eiro finansējuma apjomu.
Šie dati aktualizē jautājumu ne tikai par pieejamā finansējuma lielumu, bet arī par spēju izvēlēties ieguldījumus ar lielāko ilgtermiņa atdevi.
Finanšu ministrijas pārstāvis Armands Eberhans uzsvēra, ka ES fondi ir nozīmīgs, bet ne vienīgais ekonomiskās attīstības instruments. Līdzšinējās ES investīcijas ir devušas pozitīvu ieguldījumu Latvijas ekonomikā, taču, lai paātrinātu izaugsmi, jāmaina investīciju plānošanas pieeja. Finanšu ministrija piedāvā virzīties uz scenāriju “Sasniegt vairāk”, kurā būtiskāka loma ir produktivitātes kāpumam, augstākas pievienotās vērtības eksportam, privātā kapitāla piesaistei un finanšu instrumentiem.
Diskusijā kopumā iezīmējās atbalsts stingrākai projektu izvērtēšanai. Vienlaikus tika uzsvērts, ka investīciju atdevi nedrīkst vērtēt tikai pēc IKP vai eksporta pieauguma. Jāņem vērā arī sociālie ieguvumi, publisko pakalpojumu pieejamība, reģionālā attīstība un sabiedrības noturība.
Sabiedrības iesaistei jābūt iespējai ietekmēt lēmumus
Sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji īpaši akcentēja problēmas ar līdzdalības kvalitāti.
Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis Rihards Blese norādīja, ka paralēlie plānošanas procesi apgrūtina kvalitatīvu iesaistīšanos. Darba grupu skaits, to pārklāšanās, īsie termiņi un neskaidrība par priekšlikumu tālāko izmantošanu rada jautājumus par līdzdalības faktisko ietekmi. Dalībnieku skaits sanāksmēs pats par sevi nenodrošina jēgpilnas konsultācijas.
LDDK pauda arī bažas par nepietiekamu starpnozaru koordināciju. Atsevišķu ministriju investīciju priekšlikumos ir līdzīgi mērķi, bet nav skaidri redzama to savstarpēja saskaņošana.
Latvijas Lauku foruma izpilddirektore Anita Seļicka uzsvēra nepieciešamību attīstības plānošanā ņemt vērā vietējo kopienu vajadzības un atšķirīgos apstākļus Latvijas teritorijās. Vienāda investīciju pieeja ne vienmēr būs piemērota Rīgai, Pierīgai un attālām lauku teritorijām. Viņa norādīja uz vietējo rīcības grupu, LEADER pieejas un kopienu iniciatīvu potenciālu, kur salīdzinoši nelieli ieguldījumi var dot nozīmīgus ekonomiskus un sociālus ieguvumus.
Diskusijā tika aktualizēta arī ekspertu darba grupu caurskatāmība. Latvijas Kvalitātes biedrības pārstāvis Miku Zelmenis aicināja publiskot ekspertu sastāvu, lai nozares pārstāvji zinātu, ar ko iespējams apspriest priekšlikumus.
Kopīgais vēstījums – konsultācijām jānotiek laikā, kad izvēles vēl iespējams ietekmēt, un iesaistītajām pusēm jābūt pieejamai informācijai par apspriežamajām alternatīvām.
Latvijas interesēm ES budžeta sarunās nepieciešamas skaidras prioritātes
Ārlietu ministrijas pārstāvis Mārtiņš Klīve uzsvēra, ka savlaicīgi neapstiprinātas nacionālās attīstības prioritātes apgrūtina Latvijas pozīcijas formulēšanu un interešu aizstāvēšanu ES daudzgadu budžeta sarunās.
Latvijai jāspēj argumentēt ne tikai nepieciešamība saņemt pēc iespējas lielāku finansējumu, bet arī tas, kādus konkrētus rezultātus paredzēts sasniegt.
Svarīgs uzdevums būs arī palielināt Latvijas spēju piesaistīt finansējumu ES centralizētajās programmās, tostarp Eiropas Konkurētspējas fondā, kur projektiem jākonkurē Eiropas mērogā. Tas prasa savlaicīgi sagatavotus projektus un koordinētu valsts, uzņēmēju un pētniecības institūciju darbu.
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājs Andris Kužnieks skaidroja, ka jaunā ES daudzgadu budžeta pieeja paredz lielāku elastību dalībvalstīm, vienlaikus sasaistot finansējumu ar kopējām Eiropas prioritātēm un reformām. Viņš uzsvēra nepieciešamību koncentrēties uz sasniedzamajiem rezultātiem un partnerības principu īstenot arī praksē.
Laika faktors kļūst izšķirošs
Finanšu ministrija norādīja uz nepieciešamību savlaicīgi sagatavot nākamā perioda investīciju plānu, lai 2028. gadā iespējami ātri varētu uzsākt jaunās programmas un nepieļaut investīciju pārrāvumu.
PROVIDUS aplēses, balstoties uz FM indikatīvo finansējuma plūsmas grafiku, rāda, ka ES fondu un Atveseļošanas fonda investīciju plūsma 2028. gadā varētu būt aptuveni par trešdaļu mazāka nekā 2025. gadā. Viena gada kavēšanās ar jauno programmu uzsākšanu varētu radīt vēl aptuveni 1,1 miljarda eiro kumulatīvu finansējuma plūsmas samazinājumu 2028.–2030. gadā salīdzinājumā ar savlaicīgas uzsākšanas scenāriju.
Finanšu ministrija paredz līdz 2026. gada beigām sagatavot sākotnējo ziņojumu valdībai par nākamā perioda reformu un investīciju prioritātēm. Savukārt 2027. gadā būs nepieciešamas konsultācijas ar Eiropas Komisiju un partneriem, lai plāns varētu sākt darboties jaunā finanšu perioda sākumā.
Diskusijas dalībniekiem bija atšķirīgs vērtējums par to, cik kritiska ir pašreizējā situācija. PROVIDUS un vairāki partneru pārstāvji uzsvēra nepieciešamību nekavējoties mainīt plānošanas pieeju. Finanšu ministrijas un Valsts kancelejas pārstāvji atzina saspringtos termiņus, taču norādīja, ka vēl ir iespējams panākt kvalitatīvu rezultātu, savstarpēji koordinējot iesāktos darbus.
- Jautājumi, kuros nepieciešama lielāka skaidrība
Diskusija izgaismoja vairākus jautājumus, par kuriem vēl nepieciešami konkrēti lēmumi un publiski skaidrojumi.
Pirmkārt, kā NAP2034 tiks sasaistīts ar nākamā ES fondu perioda reformu un investīciju plānu? Nav pietiekami skaidrs, vai tie būs divi patstāvīgi dokumenti ar vienotiem mērķiem vai savstarpēji integrēts plānošanas process. Jāprecizē arī Valsts kancelejas, Finanšu ministrijas, nozaru ministriju un politisko lēmumu pieņēmēju mandāts.
Otrkārt, pēc kādiem kritērijiem tiks atlasītas prioritārās investīcijas? Finanšu ministrija jau strādā pie investīciju ekonomiskās atdeves izvērtēšanas, savukārt Valsts kanceleja paredz izmantot efektivitātes un sociālā labuma kritērijus. Tomēr nepieciešama skaidrība, kā tiks līdzsvarota ekonomiskā izaugsme, drošība, sociālie ieguvumi un reģionālā attīstība.
Treškārt, kad un kā sabiedrībai būs pieejami investīciju priekšlikumi? PROVIDUS atkārtoti aicina publiskot ministriju iesniegtās investīciju prioritātes. Finanšu ministrija norādīja, ka sākotnējie pieteikumi vēl tiek analizēti un strukturēti. Neatbildēts paliek jautājums, kad partneri varēs izvērtēt konkrētas alternatīvas pirms politisko lēmumu pieņemšanas.
Ceturtkārt, kā tiks koordinētas nacionālā budžeta un ES finansētās investīcijas? Latvijai nav vienota vidēja termiņa kapitālo investīciju plāna, kas aptvertu dažādus finansējuma avotus. Diskusijā izskanēja nepieciešamība pilnveidot visu publisko investīciju pārvaldību, neaprobežojoties tikai ar ES fondiem.
Piektkārt, kā nodrošināt reģionu, pašvaldību un pilsoniskās sabiedrības reālu līdzdalību? Nepieciešams skaidrs konsultāciju grafiks, publiski pieejama informācija un saprotams mehānisms, kā iesniegtie priekšlikumi tiek izvērtēti un ietekmē galīgos lēmumus.
- Tuvākajā laikā veicamie uzdevumi
No diskusijā paustā izriet vairāki prioritāri uzdevumi, kuri risināmi jau 2026. gada nogalē un 2027. gada pirmajā pusē.
- Vienoties par kopīgu attīstības un investīciju plānošanas ietvaru. Jaunajai valdībai sadarbībā ar Valsts kanceleju un Finanšu ministriju nepieciešams noteikt, kā “Latvija 2050”, NAP2034, ES reformu un investīciju plāns un valsts budžets tiks sasaistīti vienotā lēmumu pieņemšanas procesā. Skaidri jādefinē institūciju pienākumi, kopīgie termiņi un politisko lēmumu pieņemšanas kārtība.
- Publiskot investīciju prioritāšu priekšlikumus un atlases metodiku. Lai konsultācijas būtu saturiskas, partneriem jābūt iespējai iepazīties ar plānoto investīciju mērķiem, izmaksām, sagaidāmajiem rezultātiem un izvērtēšanas kritērijiem. Jānodrošina arī atgriezeniskā saite par to, kuri priekšlikumi ir atbalstīti, noraidīti vai pārskatīti un kāpēc.
- Sagatavot vienotu, uz rezultātu orientētu investīciju portfeli. Jāizvērtē iespējas vienotā sistēmā plānot nacionālās, ES, pašvaldību un citu avotu investīcijas, sasaistot tās ar vidēja termiņa budžeta plānošanu. Lielajiem projektiem nepieciešami salīdzināmi atdeves, izmaksu, risku, gatavības un turpmākās uzturēšanas izvērtējumi.
- Laikus organizēt jēgpilnas konsultācijas ar partneriem. Īpaša uzmanība jāpievērš 2027. gada pirmajai pusei, kad jāvirzās uz būtisku vienošanos par nākamā ES fondu perioda saturu. Konsultāciju process jāorganizē tā, lai tajā būtu pārstāvētas dažādas nozares, reģioni un sabiedrības grupas, bet priekšlikumu izvērtēšana būtu izsekojama.
- Sagatavoties jaunā ES finansējuma perioda praktiskai ieviešanai. Līdztek politiskajām izvēlēm jānodrošina pietiekama projektu gatavība, jāpilnveido izmaksu un rezultātu novērtēšanas prasmes un jāpieņem lēmumi par finanšu instrumentu, aizdevumu, garantiju un publiskās un privātās partnerības izmantošanu. Tāpat nepieciešama mērķtiecīga gatavošanās konkurencei ES centralizētajās finansējuma programmās.
Noslēgumā
Diskusija apliecināja, ka Latvijas attīstības plānošanas izaicinājums nav tikai jaunu stratēģiju izstrāde vai lielāka finansējuma piesaiste. Izšķiroša būs spēja vienoties par skaidrām attīstības prioritātēm, salāgot dažādos plānošanas procesus un izveidot tādu investīciju pārvaldības sistēmu, kas nodrošina iespējami lielu sabiedrisko un ekonomisko atdevi.
Galvenais neatrisinātais jautājums ir nevis tas, vai Latvijai nepieciešami attīstības plāni, bet gan tas, kā panākt, lai tie reāli noteiktu valsts investīciju izvēles.
Nākamie mēneši būs īpaši nozīmīgi. Tie parādīs, vai Latvija spēs izmantot jauno politisko un finanšu plānošanas periodu, lai mainītu līdzšinējo pieeju, vai arī turpināsies paralēli procesi, kuru rezultāti savstarpēji nav pietiekami sasaistīti.
PROVIDUS turpinās sekot attīstības prioritāšu un investīciju plānošanas procesam un aicinās lēmumu pieņēmējus nodrošināt tā caurskatāmību, kvalitatīvu sabiedrības līdzdalību un atbildību par sasniegtajiem rezultātiem.
Diskusijas ieraksts: “Latvijas attīstības vektori: no vīzijas līdz investīcijām”.
Diskusija organizēta projekta “Latvijas attīstības vektori – diskusiju cikls” ietvaros, ko finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.